Šā gada 24.-26.augustā Vašingtonā, ASV notika Baltijas valstu un ASV ikgadējais drošības dialogs, kura laikā Aizsardzības un Ārlietu ministriju, kā arī bruņoto spēku pārstāvji pārrunāja drošības un aizsardzības jautājumus.
Dialoga pirmajā dienā tika izspēlēta krīzes situācija, kurā dalībvalstis pārbaudīja savu gatavību hibrīdas un konvencionālas krīzes pārvarēšanai Baltijas reģionā.
Turpmāko sarunu gaitā tika apspriesta esošā hibrīdā kara situācija uz Latvijas un Lietuvas robežām. ASV pauda gatavību atbalstīt Baltijas valstis un uzsvēra nepieciešamību neļauties autokrātisku režīmu patvaļai.
Baltijas valstis veicināja ASV izpratni par Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskajām militārajām mācībām ZAPAD-2021 un pauda bažas par Krievijas bruņoto spēku koncentrāciju NATO robežu tuvumā. Ņemot vērā Krievijas agresīvo rīcību, okupējot Gruzijas un Ukrainas teritorijas, šādas aktivitātes ir potenciāli bīstamas, un Aliansei ir jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā adekvāti reaģēt.
Dialoga laikā ASV atkārtoti uzteica Baltijas valstis par Baltijas valstu bruņoto spēku attīstību, kā arī nelokāmu apņemšanos atvēlēt aizsardzības izdevumiem vismaz 2% no IKP. Tāpat arī Baltijas valstis pateicās ASV par tās finansiālo un materiālo palīdzību, kas ir būtiski paātrinājusi vairāku spēju attīstības projektu īstenošanu. Laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam ASV ir ieguldījusi ievērojamus resursus 272 miljonu EUR apmērā Latvijas aizsardzības sistēmas stiprināšanā, tostarp attīstot gan militāro bāžu infrastruktūru, gan arī tādas spējas kā pretgaisa aizsardzība, komandvadība, jūras telpas novērošana.
ASV valsts departaments informēja par stratēģiskās stabilitātes sarunām ar Krieviju par stratēģisko ieroču kontroli un apliecināja, ka sabiedroto intereses tiks ņemtas vērā turpmākajā procesā.
Neatņemams dienas kārtības jautājums bija arī situācija Afganistānā. Kaut arī 20 gadu laikā Afganistānai nav izdevies kļūt par ilgtspējīgu demokrātisku valsti, NATO dalībvalstis ir pierādījušas spēju kopīgi sadarboties šī mērķa īstenošanā. Bez pašu valsts pilsoņu gribas diemžēl citām valstīm nav iespējams izveidot un uzturēt demokrātiju citu vietā.
Visa dialoga laikā ASV vairākkārt apliecināja savu klātbūtni Baltijas reģionā un apņēmību to saglabāt tik ilgi, kamēr tā šeit ir gaidīta. Nacionālās drošības padomes vecākā direktore Eiropas jautājumos Amanda Sloata: “Mūsu dalība šajās sarunās tik lielā sastāvā ir ASV administrācijas apliecinājums mūsu nelokāmajai gribai un gatavībai aizstāvēt Baltijas valstis.”