Reaģējot uz bezprecedenta Covid-19 pandēmijas pieredzi, Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pastiprinātu Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu civilās aizsardzības jomā, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš norādīja, ka EP deputāti apstiprināja reformēto ES civilās aizsardzības mehānismu ar 641 balsi par, 44 pret un 14 atturoties. Mehānisma mērķis ir nodrošināt, lai ES un tās dalībvalstis būtu labāk sagatavotas reaģēšanai uz liela mēroga katastrofām, īpaši, ja tās vienlaikus skar vairākas valstis.
Lai spētu straujāk piesaistīt palīdzību krīzēs, Eiropas Komisija (EK) ar īpašiem nosacījumiem varēs tieši piekļūt vajadzīgajiem resursiem no civilās aizsardzības rezerves "RescEU". Mehānismam laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam tiks piešķirti 1,263 miljardi eiro, kurus papildinās 2,056 miljardi eiro no ES atveseļošanas plāna.
Pirmdienas plenārsēdes debatēs EP deputāti atzina civilās aizsardzības mehānisma būtisko nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā, un uzsvēra arī to, ka šis mehānisms ir ES solidaritātes simbols. Viņi uzsvēra, ka korekciju pieņemšana plenārsēdē pieļaus lielāku elastību, palīdzēs labākai koordinācijai, kā arī ļaus novirzīt vairāk resursu liela mēroga ārkārtas situāciju risināšanai.
ES Civilās aizsardzības mehānisms tika izveidots 2013.gadā kā brīvprātīga sistēma, lai palīdzētu dalībvalstīm dabas katastrofās. 2019.gadā tika izveidota kopīgā civilās aizsardzības rezerve "RescEU", kas ļāva ES iepirkt resursus, lai palīdzētu katastrofās valstīm, kuru nacionālās iespējas ir izsmeltas. Nesen izveidota arī jaunā stratēģiskā medicīniskā rezerve, kuru pašlaik glabā deviņās ES dalībvalstīs.