Rinkēvičs: arī turpmāk Ārlietu dienesta uzdevums būs Latvijas neatkarības nostiprināšana

Ministrs norādīja, lai gan šī ir pirmā reize, kad Saeimas ārlietu debates notiek attālināti, tās vienlaikus sakrīt arī ar Latvijas valsts de iure starptautiskās atzīšanas simtgades svinībām.

Ārlietu ministrs atzina – situācija mūsdienu pasaulē arvien vairāk sāk atgādināt to situāciju, kāda pasaulē valdīja pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad arvien vairāk sevi pieteica revizionitiskas lielvaras, kamēr tradicionālajās liberālajās demokrātijās arvien vairāk iezīmējās izolacionisma tendences.

Viņš atzina, ka pasaules vēsture attīstās cikliski, tādēļ tāpat kā starpkaru posmā, arī šobrīd Latvijas neatkarības un brīvības saglabāšana vispirms ir pašas Latvijas sabiedrības atbildība.

E. Rinkēvičs norādīja, kaut Latvija pēc neatkarības atjaunošanas ir pabeigusi savu politisko, institucionālo un juridisko integrāciju Rietumu pasaulē, Latvijas sabiedrībai aizvien ir daudz darāmā, lai mentāli integrētos eiropeiskā domāšanas līmenī, apzinoties Latviju kā daļu no Eiropas.

Ārlietu ministrs uzsvēra, Latvija apzinās savu atbildību arī kā pilntiesīga ANO locekle, tāpēc turpinās priekšdarbi, lai 2025. gadā mūsu valsts varētu sekmīgi kandidēt 2025. gada ANO nepastāvīgo dalībvalstu vēlēšanās. Latvijas prioritāte šajā kampaņā būs tiesiskums starptautiskajās attiecībās, digitālā politika un klimata pārmaiņas.

Lai gan pērn un šogad pasaule turpina cīnīties ar Covid 19 pandēmiju un tās sekām, pat tās laikā ir vērojami atsevišķu revizionistisku valstu centieni ļodzīt starptautiskajās tiesībās balstīto sistēmu. Tādējādi ārlietu dienestam arī turpmāk būs jāvēršas kā pret tradicionālajiem draudiem, tā arī pret tādiem apdraudējumiem, ko mainīgo tehnoloģiju un apstākļu ietekmē šobrīd ir grūti prognozēt.

Viņš piebilda, ka šī gada sākumā Ārlietu ministrija apņēmusies iniciēt diskusiju par Latvijas ārpolitikas scenārijiem eiroatlantiskās telpas ietvaros līdz 2030. gadam. Ārlietu ministrija jau pērn sadarbībā ar ekspertiem, ārpolitikas un drošības politikas pētniecības centriem un akadēmisko vidi modelēja alternatīvus starptautiskās politikas attīstības virzienus tuvākajai desmitgadei. Kā atzina ministrs, diskusija par nākotnes scenārijiem būs radoša. Tā būs arī iespēja nodefinēt un paust savas bažas un iezīmēt rīcības modeļus.

Ārlietu ministrs atzina, ka Latvijas interesēs aizvien ir aktīva dalība Eiropas Savienībā. Arī turpmāk Latvija būs valsts, kas aktīvi stiprinās Eiropas transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu.

Runājot par Latvijas dalību NATO, E. Rinkēvičs uzsvēra, ka šogad Latvijas aizsardzības izdevumi veido 2,3 % no iekšzemes kopprodukta. Arī nākamajos gados mūsu valstij jāturpina investēt savā aizsardzībā un aizsardzības spēju stiprināšanā uz sauszemes, gan gaisā, gan jūrā. Vienlaikus nepieciešams paplašināt ekspertīzi kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kā ar solidāru rīcību, tā arī piedaloties starptautiskajās operācijās, valsts iekšējās stabilitātes, kā arī imunitātes pret ārējiem hibrīddraudiem nodrošināšanu.

Ārlietu ministrs arī norādīja, ka šogad būs jārunā par Eiropas Savienības spēju pielāgoties globālajiem drošības izaicinājumiem. Šie centieni nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu par Eiropas Savienības mērķi kļūt militāri autonomai un dublēt NATO funkcijas, kas tādējādi iespaidotu arī transatlantisko vienotību.

Ārlietu ministrs atzina, ka arī turpmāk Latvija ir apņēmības pilna sadarboties ar ASV kā savu stratēģisko partneri gan divpusējā līmenī, gan NATO ietvaros. Šāda sadarbība īpaši svarīga, lai NATO un Eiropas Savienības līmenī būtu iespējams vienoties par kopēju transatlantisko sadarbību iepretim augošās Ķīnas un Krievijas ambīcijām.

E. Rinkēvičs atzina - Ķīna ir strauji augoša vara ar lielām ambīcijām un ambiciozu ārpolitiku. Tā sevi redz kā globālu lielvaru ar ekonomisku autonomiju un izteiktām interesēm to stiprināt. Tomēr problēma ir arī Ķīnas vērtību orientācijā – izpratnē par tiesiskumu, demokrātijas principiem, normām un vērtībām. 

Jau šobrīd Eiropā novērojami Ķīnas stratēģiskie centieni pārņemt stratēģiski svarīgus uzņēmumus, tajos iesaistoties kā vienam no dalībniekiem, lai pēcāk iegūtu to kontroli. Tas Eiropai liek meklēt atbilstošu stratēģiju un rast instrumentus savu politisko un ekonomisko interešu aizstāvēšanai. Viens no šādiem instrumentiem ir ārvalstu investīciju skrīnēšanas mehānisms.

Savukārt, runājot par attiecībām ar Krieviju, ārlietu ministrs atzina, ka Latvija ir ieinteresēta labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Krieviju, taču te svarīgs jautājums – uz kādiem principiem tiek būvētas šīs kaimiņattiecības? Šis jautājums tiešā veidā ir saistīts ar Latvijas nacionālajām drošības interesēm.

E. Rinkēvičs gan atzina, pērn bija vērojami pastiprināti Krievijas valdošo aprindu centieni izmantot vēstures jautājumus iekšpolitisku un ārpolitisku mērķu sasniegšanai. Tādējādi jau tagad Krievija ir sapinusies pati savā vēsturē tās faktu sagrozīšanā. Tikmēr savā ārpolitikā Krievija cenšas atgriezties pie 19. gadsimta nostādnes, ka tikai lielvalstīm pieder neierobežota suverenitāte, savukārt mazo valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti tās drīkst pārkāpt savu drošības interešu vai stabilitātes vārdā.

Viņš piebilda, ka pērn visu gadu Krievijā turpinājās valsts institūciju spiediens pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un organizācijām, kā arī brīvās preses pārstāvjiem. Savukārt mēģinājums noindēt politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un viņa prettiesiskā aizturēšana un tiesāšana policijas iecirknī iezīmē negatīvu attīstības tendenci Krievijā.

Kā uzsvēra ārlietu ministrs, aizvadītajā gadā Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu un tās politisko instrumentalizāciju, veicot vēstures faktu tendenciozu atspoguļojumu.

Ārlietu ministrs uzsvēra – tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību ar Latviju.

Savukārt, skarot situāciju Baltkrievijā, E. Rinkēvičs atzina, ka Latvija vēlas redzēt Baltkrieviju kā neatkarīgu, ekonomiski attīstītu un ilgtspējīgu valsti ar demokrātisku valsts iekārtu, kur pilsoņi var atklāti paust savu viedokli brīvās vēlēšanās.

“Diemžēl 2020. gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā iezīmēja pagrieziena punktu pretējā virzienā. Lēmums par to, kurā virzienā turpmāk attīstīties Baltkrievijas sabiedrībai un Baltkrievijas valstij, ir jāpieņem baltkrievu tautai. Latvija sniedz un turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiem uzņēmējiem, kuri neredz iespēju turpināt savu darbību Aleksandra Lukašenko režīma apstākļos un izsaka vēlmi pārcelties uz Latviju, lai šeit īstenotu savas uzņēmējdarbības idejas,” uzsvēra ministrs.

Viņš atzina, ka iepriekšējā Eiropas Savienības sankciju pakete, kas vērsta pret Baltkrievijas autoritāro režīmu, bija tikai pirmais solis režīmam labvēlīgo bagātību gūstošo Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā. Tāpēc fakts, ka Eiropas Savienībā aizvadītā gada decembrī sankcionēja tikai pāris Baltkrievijas oligarhu, pārējiem būtu jāuztver kā brīdinošs signāls. Ja arī viņi nepārstās atbalstīt vardarbīgo režīmu, kas uz ielām sit savu tautu, iesloga to cietumos un izraida trimdā, Eiropas Savienība nekavēsies ar tālāku sankcionēšanu. Savukārt Latvija šādus oligarhus neaizstāvēs.

Savas runas noslēgumā E. Rinkēvičs uzsvēra - Latvijas intereses arī šobrīd mums prasa nepalikt vienaldzīgiem pret savu valsti, pret pasauli. Latvijas intereses prasa atbalstīt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu savās mājās un pasaulē.Tāpat Latvijas intereses prasa iestāties par starptautisko kārtību un tiesībām.

“Mūsu intereses prasa būt aktīviem un apzinīgiem pasaules valstu kopienas dalībniekiem,” viņš sacīja.