Valsts prezidents: Latvijas iekšējā drošība jau ilgstoši ir atstāta novārtā

Tikšanās laikā Ģirģens un minēto iekšējās drošības dienestu vadītāji norādīja uz neapmierinošo infrastruktūru, materiāltehnisko bāzi un akūtu nepieciešamību pēc papildu resursiem dienestu stiprināšanai, kas šiem mērķiem ilgstoši nesaņem adekvātas finanses.

Ministrs norādīja, ka steidzami nepieciešams uzlabot darba vidi, atjaunot dienestu ekipējumu, autotransportu, ir nepieciešams algu paaugstinājums nozarei, kas nav konkurētspējīgs ar līdzīgām profesijām un veicina darbinieku aizplūšanu.

Tāpat, atbilstoši laikmeta prasībām, ir vajadzīgs veikt procesu digitalizāciju, investēt darbinieku digitālo prasmju apgūšanā, kiberpolicijas izveidošanā un interneta noziegumu apkarošanā. Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka iekšējās drošības nodrošināšana ir valsts pamatfunkcija. Tā sistemātiski, stratēģiski un pietiekamā apmērā ir jāatbalsta, valsts budžetā plānojot gan nākamo, gan tuvāko gadu valsts budžetu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka mūsu valsts nacionālā drošība aptver gan ārējo drošību, par ko ir atbildīgs aizsardzības resors, gan iekšējo drošību, par ko pamatā ir atbildīgs iekšlietu resors. Levita ieskatā, ārējā un iekšējā drošība ir vienas medaļas divas puses.

"Tuvākajos gados līdzīgs izrāviens ir nepieciešams iekšējās drošības jomā. Tādēļ iekšējā drošība, tās sistēmiska stiprināšana - tostarp ņemot vērā arī jaunos apdraudējumus digitālajā vidē - ir jāredz kopumā kā vienots valsts uzdevums, kas turpmākos gados ir jāpaveic," pauda Valsts prezidents, uzsverot, ka nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā, un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot, proti, kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad un turpmākajos gados. Tāpat, prezidenta ieskatā plānam ir jābūt politiski akceptētam, un pēc tā jāvadās, veidojot valsts gadskārtējo budžetu.

Valsts prezidents un iekšlietu ministrs pārrunāja arī jautājumu par modernas tālākizglītības nodrošināšanu iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Pēc abu pušu domām, laba iespēja varētu būt, ka ne tikai tiesneši un prokurori, bet arī izmeklētāji savu pastāvīgo tālākizglītību varētu iegūt Tieslietu akadēmijā. Tas būtu loģiski, jo gan izmeklētājiem, gan prokuroriem, gan tiesnešiem ir jābūt kopējai izpratnei par kriminālprocesa būtību un tā virzību. Patlaban šeit ir nopietnas problēmas, kas izpaužas arī bieži vien pārmērīgi ilgajos kriminālprocesos.

Kā jau iepriekš ziņots, Valsts prezidents atbalsta tieslietu ministra ideju par Tieslietu akadēmijas izveidošanu, kurā tiesībsargājošo institūciju pārstāvji varētu pastāvīgi papildināt savas profesionālās zināšanas un prasmes. Šādu mācību ietvaros tiktu stiprinātas gan profesionāļu juridiskās prasmes un likumu izpratne, gan arī darbā nepieciešamās tehniskās un metodoloģiskās iemaņas.