ASV centīsies atjaunot saites ar sabiedrotajiem, taču Eiropai par drošību vairāk jādomā pašai

NOZARES POLITIKA I 26.11.2020
Sargs.lv ASV Baltija drošība Krievija NATO

Foto: Foto: AFP/Scanpix

ASV jaunais prezidents Džo Baidens, stājoties amatā, centīsies atjaunot līdzšinējā ASV prezidenta Donalda Trampa laikā vājinātās saites ar NATO Eiropas sabiedrotajiem, pievēršot īpašu uzmanību attiecibu normalizācijai ar tādām Eiropas lielvalstīm kā Vāciju un Franciju, kas līdz šim tika vainotas nepietiekamos aizsardzības tēriņos. Tiesa, Eiropai nevajadzētu paļauties, ka šāds atkusnis turpināsies mūžīgi, un jau laicīgi jādomā, kā pārņemt lielāku atbildību pār savu drošību, atzīst “Sargs.lv” aptaujātie eksperti.

Specialisti norāda – Dž. Baidena nākšana pie varas ASV nozīmēs atgriešanos pie aktīvas iesaistes starptautiskās organizācijās, tostarp NATO. Tiesa, šai gaidāmajai politikai nevajadzētu aizplīvurot Eiropas sabiedroto apziņu. Pat, ja Dž. Baidena laikā ASV prasības par 2% aizsardzības tēriņu nepieciešamību visām NATO dalībvalstīm kļūs mazāk skaļas, tas nenozīmē, ka šī situācija būs akmenī iekalta. Nākamās ASV prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas jau pēc četriem gadiem, un tās atkal var nest izmaiņas, kurām Eiropai jābūt gatavai.

D. Trampa prezidentūra: raugieties uz darbiem, nevis klausieties teiktajā

Pirms četriem gadiem savā priekšvēlēšanu kampaņā D.Tramps asi uzbruka NATO, norādot, ka šī organizācija ir novecojusi, turklāt ASV tērē pārāk daudz līdzekļu, lai rūpētos par Eiropas sabiedroto drošību. Šī tēze tika atkārtota arī NATO samitos, asi pieprasot Eiropas sabiedrotajiem, kuru izdevumi aizsardzībai kopš Aukstā kara bija ievērojami sarukuši, tos atjaunot. Īpaši izteikta bija D. Trampa nepatika pret Vāciju, kurai, par spīti tās ekonomikas apmēram, izdevumi aizsardzībai bija visai mazi, vērtējot pret iekšzemes kopprodukta apmēru.

Tikmēr Austrumeiropas valstis ne mazāk bažīgas sākotnēji darīja D. Trampa vēlme sakārtot un uzlabot attiecības ar Krieviju. Bažas īpaši pastiprināja autoritārā Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumi sarīkot “Jalta 2” formāta pasaules lielvaru tikšanos, lai no jauna novilktu robežas lielvalstu ietekmes zonām.

Tomēr par spīti skaļajai retorikai būtiskas ģeopolitiskās izmaiņas nesekoja. Arī Kremlis, kas lika cerības uz to, ka D. Trampa valdīšanas laikā izdosies tikt vaļā no sankcijām par Krimas aneksiju un īstenot savas impēriskās ambīcijas, cerētā vietā saņēma jaunu sankciju paketi.

“Ja vērtē D. Trampa ieguldījumu NATO un Baltijas valstu drošībā, tad te ir jānodala retorika no darbiem. Turklāt darbi nav slikti. Polijai ir izdevies iegūt D.Trampa atbalstu lielākam Polijā dislocētam ASV karavīru kontingentam, kas ir ieguvums arī Baltijas valstīm. Retorika transatlantiskās saites ir vājinājusi, tomēr nav pārrāvusi,” stāsta politologs un nacionālajai drošībai veltītā bloga “Latvijasdrosiba.lv” dibinātājs Andis Kudors.

Viņš norāda, ka D. Trampa retorikas dēļ ASV iekšienē kļuvušas skaļākas tās balsis, kas ASV vēlētos redzēt nevis “globālā policista” lomā, bet vairāk izolacionistisku, tomēr ar ASV Kongresa un Senāta atbalstu ASV dalība NATO netika pārskatīta.

Kā būtiskākais ieguvums tiek minēts D. Trampa spiediens Eiropas valstīm palielināt ieguldījumus aizsardzībā līdz 2% apmēram no IKP. Latvija šajā ziņā bijusi izteikts pirmrindnieks, kas pēdējos gadus aizsardzības izdevumus audzējusi absolūtos skaitļos.

Arī ASV praktiskā rīcība, turpinot klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā izvietotajās NATO paplašinātajās kaujas grupās, veidoja reālās rīcības elementus. “Atturēšanas faktors Trampa laikā tika nodrošināts, un par to mums jābūt pateicīgiem,” piebilda A. Kudors.

Tikmēr Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks atzīst, ka lielā mērā D. Trampa laikā paveiktais Austrumeiropas valstu drošības stiprināšanā ir pārmantots no bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas laikiem.

A.Kudors gan iebilst – atšķirībā no B. Obamas laika administrācijas D. Trampa administrācija pieņēma lēmumu par reālām ieroču piegādēm Ukrainai, kas cīnās ar Krievijas agresiju, kamēr B. Obamas administrācija aprobežojās tikai ar neletālās palīdzības sniegšanu.

Attiecību restarts ar Eiropas sabiedrotajiem

Abi politologi atzīst – visvairāk ar cerībām uz prezidenta maiņu ASV raugās lielākās NATO Eiropas dalībvalstis, kas D. Trampa laikā saņēmušas milzu kritiku par nepietiekamajiem aizsardzības izdevumiem, jo īpaši Vācija, kas, pēc T. Rostoka teiktā, regulāri izpelnījās D.Trampa dusmas. Tagad attiecības starp ASV un Eiropas lielajām NATO dalībvalstīm, visticamāk, normalizēsies.

Atvērts jautājums paliek par D. Trampa laikā izvirzīto prasību saistībā ar aizsardzības izdevumu kāpināšanu. Kā uzskata A. Kudors, spiediens par 2% izdevumu apmēru no IKP aizsardzībai Dž. Baidena laikā varētu samazināties.

“Es nedomāju, ka 2% izdevumu slieksnis būtu tik principiāls. Diez vai ir būtiski prasīt, lai Vācija tērē 2% tieši militārajiem izdevumiem. Es jau esmu pozitīvi pārsteigts, ka Vācija aktīvi darbojas NATO paplašinātajā kaujas grupā Lietuvā, turklāt var saprast Vāciju, ka drošība nav tikai militārie izdevumi,” teica A. Kudors.

Viņaprāt, aizsardzības izdevumi Vācijas gadījumā būtu jāvērtē plašāk, piemēram, ja Vācija būtu gatava ieguldīt kiberdrošības stiprināšanā. Arī šī summa būtu pieskaitāma pie aizsardzības izdevumiem, kaut tie nebūtu tīri militārie izdevumi. “Vācijas mērogiem 2% būtu grandioza summa. Ja viņi tērētu naudu citur, tas būtu labi. Iespējams, ka diskusijas Dž. Baidena pilnvaru laikā virzīsies tieši šādā virzienā,” atzina A. Kudors.

Pretējās domās gan ir T. Rostoks, kurš uzskata, ka Eiropā finansējums aizsardzībai pamazām paaugstināties, pat neskatoties uz Covid19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi.

“Mēs dzīvojam nestabilākā pasaulē, kur ne tikai militāri, bet arī citāda veida apdraudējumi tikai pieaug. Otrs iemesls ir tikpat nozīmīgs. Mēs Eiropā četrus gadus būsim pārdzīvojuši ar nelielu izbīli un pastāvīgām bažām. Taču priekšā ir nākamā četrgade. Pēc Dž. Baidena pirmā prezidentūras termiņa beigām viņam būs 82 gadi. Mēs nezinām, kā attīstīsies iekšpolitiskie procesi ASV, kāda būs Baidena veselība un cik veiksmīgi ASV izdosies stiprināt savas varas ekonomiskos pamatus un cīnīties pret Covid -19 izplatību. Tā visa rezultātā mēs pēc četriem gadiem varam sagaidīt lielus pārsteigumus ASV iekšpolitikā,” skaidroja T. Rostoks, norādot, ka Eiropas valstīm ir jāspēj attīstīt tādi līdzekļi, kas tām ļautu būt militāri mazāk atkarīgām no ASV .

Prasības pēc demokrātiskām vērtībām Eiropā

Ja Dž. Baidena administrācijas laikā gaidāma attiecību uzlabošana ar Rietumeiropas valstīm, tad sarunu tonis ar dažu labu Austrumeiropas valstu valdībām varētu kļūt daudz prasīgāks demokrātisko brīvību jomā.

“Dž. Baidena prioritāte nākamā gada laikā ir noorganizēt demokrātiju samitu, tādējādi mērķis ir stiprināt demokrātijas ASV starptautisko lomu. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē ir pieredzēti pamatīgi demokrātijas atplūdi. Baidena uzstādījums ir tāds, ka ASV ir gatava uzņemties brīvās pasaules līdera lomu un stiprināt demokrātijas lomu pasaulē,” sacīja T. Rostoks.

Lai gan Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir viens no retajiem izņēmumiem, kur kopš atbrīvošanās no padomju okupācijas demokrātiskās vērtības tikai nostiprinājušās, kritika par to vājināšanos tiek vērsta Ungārijas un Polijas virzienā.

“Teorētiski var prognozēt, ka šāds spiediens būs. Tomēr es nedomāju, ka no pašas Polijas un Ungārijas puses būs liela piekāpšanās. Daudzi līderi ir sajutuši, ka var iestāties par savu demokrātijas izpratni. Polijas gadījumā, protams, ir abu valstu militārā mijiedarbība, tomēr te galvenais spiediens nāk no Eiropas Komisijas,” skaidroja A. Kudors.

Stingrība attiecībās ar Krieviju

Ja pēc B. Obamas stāšanās amatā jaunā administrācija mēģināja restartēt abu valstu attiecības, ko bija sabojājusi Krievijas rīcība, iebrūkot Gruzijā un okupējot daļu tās teritorijas, tad ekspertu vērtējumā maz ticams, ka šādi centieni gaidāmi no jaunās Dž. Baidena komandas.

“Tie, kas ir pamēģinājuši ko uzlabot attiecībās ar Krieviju savstarpējā cieņas līmenī, tie ir sapratuši, ka tas nav iespējams. Dž. Baidens pret to būs imūns, jo pats reiz stāvēja pie attiecību restarta. Vienīgais veids, kā kaut ko uzlabot attiecībās ar Krieviju, būtu gadījumā, ja principiālas izmaiņas notiek pašā Krievijā. Ja Krievijā pie varas paliek V. Putins un turpinās putinisma ideoloģija, tad nekāda pārlāde nav gaidāma,” sacīja A. Kudors, piebilstot, ka tā vietā gaidāma tālāka palīdzības sniegšana drošības stiprināšanā Baltijas valstīm.

A .Kudoram piekrīt arī T. Rostoks. Viņš atgādina, ka Dž. Baidens, būdams viceprezidents, vēl 2016. gada vasarā visā krāšņumā noskatījās kā Krievija iejaucās ASV vēlēšanu procesā. Tas bija pietiekami liels iemesls tālākai nepatikai pret Krieviju. Atturību pret V. Putina režīmu raksturo arī nesen žurnālā “Foreign Affairs” publicētais Dž. Baidena ārpolitikas skatījums, kur skaidri norādīts, ka ASV uzskata Krieviju par draudu avotu.

“Šajā rakstā attiecībā uz Krieviju tiek minēts, ka tās radītie apdraudējumi vairs nav tikai militāri. Lai gan ir skaidrs, ka jāturpina stiprināt militārās spējas, ir atziņa, ka Krievijas radītajiem apdraudējumiem ir arī citi izpausmes veidi. Ir labi, ja ASV ir prezidents to saprot,” atzina T.Rostoks.

Pēc abu politologu ieskatiem līdz šim publiskotā Dž. Baidena komandas ārpolitikas vīzija Baltijas valstīm ir labvēlīga. Īpaši būtiska ir gaidāmās administrācijas attieksme pret NATO.

“Jaunais prezidents neuzlūkos aliansi transakciju ziņā, proti, ka Amerika kaut ko būs gatava dot Eiropai tikai tad, ja Eiropa dos kaut ko pretim. Ir skaidri pateikts, ka šo aliansi nevar mērīt dolāros un centos, un ASV apņemšanās pret to ir svēta,” atzina T. Rostoks.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks gan piebilda, kaut Eiropa, tostarp Baltijas valstis, ar cerībām lūkojas nākamās ASV prezidentūras četrgades virzienā, ir skaidri jāapzinās, ka pēc šiem četriem gadiem nākotne nebeidzas, un ASV iekšpolitiskie procesi var sagādāt kārtējos pārsteigumus, tālab par drošību jārūpējas arī pašiem.

ASV centīsies atjaunot saites ar sabiedrotajiem, taču Eiropai par drošību vairāk jādomā pašai

Dalīties ar šīs lapas saturu!