Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē, kas šogad notika videokonferences formātā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norādīja – pandēmijas aizsegā mērķtiecīgi tiek radīts haoss, izplatot viltus ziņas, tādejādi šobrīd vairāk kā jebkad tiek pārbaudīta valstu politiskā noturība un aizsardzības spējas.
Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, ka 1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas Republika, īstenojās latviešu tautas augstākā griba – neatkarīga valsts, brīvība pašiem lemt savu nākotni, kopt savu kultūru un valodu, būt piederīgiem Rietumiem. Līdz ar to katru gadu 18. novembrī tiek svinēts mūsu ideālā mērķa piepildījums, tie ir valsts un tautas pastāvēšanas svētki, tā ir daļa no mūsu priekšteču izdzīvotā, mūsu tagadne un nākotne, tā ir Latvija.
Viņasprāt, šis gads nozīmīgs arī ar to, ka 4. maijā svinējām valsts neatkarības atjaunošanas 30. gada dienu. Diemžēl – arī tāpat kā šodien valsts dzimšanas dienu – ārkārtējos apstākļos. Taču valdīja liela kopības sajūta, godinot Latvijas valsts atjaunotājus.
Viņa akcentē, ka pavasarī, kad pandēmija tikko sākās, viedokļu līderi teica – mēs esam kā karā. Vīrusa draudi, pašizolācija, ceļojumu atcelšana, kultūras dzīves apsīkums, fizisku kontaktu ierobežošana, sejas aizsegi, attālināts darbs. Mūsu miera laika dzīve pa daļai ir apstājusies. Šajā karā ir savi karavīri, tie ir mediķi, kuri cīnās par uzvaru. Viņiem nav ļauts atslābt, jo tūkstošiem cilvēku katru dienu lūkojas uz viņiem ar cerību. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks tic Covid-19 vai netic. Diemžēl daudziem acis atveras tikai slimnīcas palātā.
I. Mūrniece atzīst, ka tikpat svarīgi ir iedzīvotājiem palikt modriem pret dažādām viltus ziņām un sazvērestības teorijām, jo pandēmijas apstākļos būtisks apdraudējums ir dezinformācija. “Sociālajos tīklos tiek izplatītas melu jeb viltus ziņas, vērojam centienus apšaubīt ekspertu un valdības lēmumus, kas pieņemti infekcijas ierobežošanai, ir mēģinājumi radīt haosu. [..] Izmantot savtīgiem politiskiem vai pat ģeopolitiskiem mērķiem cilvēku apjukumu un neziņu, tādējādi apdraudot viņu veselību un dzīvību, ir amorāli un nožēlojami,” viņa norādīja.
Saeimas priekšsēdētāja pauž, ka tam pierādījums ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, kuras izveidotas visās Baltijas valstīs un Polijā. Tas ir unikāls un ļoti spēcīgs sabiedroto solidaritātes apliecinājums. Tāpat būtisks ieguldījums mūsu drošībā un atturēšanas spēju stiprināšanā ir stratēģiskā partnera – ASV – militārā klātbūtne reģionā, kam palīdz arī aktīvais un regulārais Latvijas parlamentārais dialogs ar ASV Kongresu. Tāpat lielu ieguldījumu Latvijas un Baltijas drošībā sniedz cits sabiedrotais – Kanāda, jo tieši Latvijā dien visvairāk Kanādas karavīru ārpus savas dzimtenes.
Politiķe arī norāda, ka demokrātija mostas arī Baltkrievijā saistībā ar kuru apbrīnojam baltkrievu studentu, sieviešu, visas pilsoniskās sabiedrības drosmi iestāties par savām tiesībām. Mūrniece atgādina, ka Baltijas valstis vienoti un stingri ir nosodījušas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un pielietoto vardarbību, un “ir jāiestājas par vēl stingrākām Eiropas Savienības sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem.”
Runas noslēgumā Mūrniece arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku ar lielām darbaspējām un unikālām idejām. “Mēs spējam labi paveikt agrāk nedarītus darbus un izdomāt jaunus risinājumus. Mēs esam radoši, tiecamies pēc izcilības, protam mainīties uz augšu,” viņa pauda.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā nepieciešamību ievērot fizisko distanci, 18. novembra svinīgā Saeimas sēde norisināsies videokonferences formātā, deputātiem uzturoties vairākās atsevišķās parlamenta telpās. Sēdē piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai par godu šorīt Rīgas Domā notika arī ekumeniskais dievkalpojums. Tāpat šajā dienā Saeimas Prezidija locekļi, ministri un deputāti arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.