Rīgas konference: ieskats nākotnē

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš minēja, ka Rīgas konference ir vēl viens pierādījums mūsdienu situācijai: Covid-19 ir iedragājusi un mainījusi mūsu sabiedrību un paradumus, tai skaitā konferenci, kas notiek attālināti. Covid-19 ir ietekmējusi visus iepriekš pastāvējušos ģeopolitiskos izaicinājumus, kā arī ir radušies jauni, tai skaitā situācija Turcijā, karš Kalnu Karabahā, Ķīna un tās attieksme pret Ķīnas musulmaņiem un Honkongas jautājumu.

Dezinformācijas, viltus ziņu un informācijas fragmentācijas izaicinājumi Covid-19 laikā ir tikai pieauguši. Tiesa, ir arī labā ziņa – Baltkrievijā pat šodien, kad daudzviet demokrātijas pasaulē atkāpjas no saviem principiem, Baltkrievijas cilvēki pieprasa neatkarīgu un demokrātisku Baltkrieviju.

Līdzīgu domājošām demokrātijā ir jāstrādā kopā, demokrātiskās pasaules ir trijstūris, ko veido ES, NATO un ASV. Jaunās prezidenta vēlēšanu rezultāti liek domāt, ka izdosies nostiprināt ASV un ES ekonomiskās attiecības. Pašlaik jautājums par ASV dominanci ekonomiskajā laukā vairs nav garantēta atbilde. Krišjānis Kariņš uzsvēra šajā sistēmā dominēt var ASV kopā ar Eiropas Savienību.

Eiropas Savienībai ģeopolitiskajā pasaulē ir jādarbojas kā stabilam blokam – tās ekonomiskā potenciāla un militāro spēju pamatu veido 400 cilvēku liela sabiedrība. Šajā gadījumā nav jārunā par ES, kas nošķirta no NATO bet ES kā būtisku NATO partneri - militāri stipra ES nekādā gadījumā netraucē militāri stipram NATO.

Krievija turpina būt starptautiskās sistēmas problēma. Ukrainā turpinās Krievijas īstenotā Krimas okupācija un Krievijas atbalstītais konflikts Donbasā. Krievija turpina kontrolēt okupētās teritorijas Gruzijā.

Ministru prezidents uzsvēra - Krievija neizrāda nekādu vēlmi mainīt savu attieksmi pret notikumiem Gruzijā, Ukrainā un Kalnu Karabahā. Baltkrievijas jautājumā Krievija ir pieslējusies nevis Baltkrievijas cilvēku pusei, bet valdošā režīma pusei. Krievija turpina būt problēma, pret ko ES, NATO un ASV ir jāvēršas kopā. ASV, ES un NATO trīs pamatprincipi – brīvība, demokrātija un likuma vara - mums ir kļuvuši par normu, taču tā nav citur pasaulē.

Baltkrievija ir vēl viens pierādījums dažādām vērtību sistēmām starp Krieviju un Eiropas Savienību. Jāņem vērā, ka pat situācijā, kurā Baltkrievijā cilvēki vēlas demokrātisku varas maiņu, nepieprasot tuvināšanos ar ES, mēs esam kopā ar Baltkrieviju un pieprasām brīvas un demokrātiskas vēlēšanas Baltkrievijā. Krievija tikmēr atbalsta nevis sabiedrības gribu, bet valdošo režīmu, kas ar spēku vēršas pret miermīlīgām demonstrācijām.

Jautājumā par Kalnu Karabahas konfliktu pēdējo gadu kontekstā, kad gar ES robežām aizvien palielinās militāru konfliktu skaits, vai Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par vēl vienu pastiprinošu faktoru spriedzes palielināšanā pasaulē. Covid-19 ir vēl viens šķeļošs faktors, kas var ietekmēt mūsu vienotību, tādējādi ietekmējot mūsu drošību.

Baltijas reģions ir vieta, kur NATO sabiedrotie stāv plecu pie pleca gaisa patrulēšanas misijās, NATO pastiprinātajās kaujas grupās un jūras operācijās. Tie ir reāli ikdienas pierādījumi NATO sadarbībai un kopībai. Šajā kontekstā arī Latvija ikdienā pierāda vienotību un savu lomu, ik gadu novizot 2% IKP aizsardzībai un piedaloties pretterorisma operācijās.

NATO uzdevums pašlaik ir panākt, ka veselības sistēmas krīze nepārvēršas drošības krīzē. NATO turpina saglabāt savas atturēšanas spējas, vienlaikus piegādājot nepieciešamos resursus visā pasaulē un 100 lauka hospitāļos ārstējot tūkstošiem pacientu. Albānijā, Ziemeļmaķedonijai un Čehijai ir piegādāti simtiem ventilatoru.

Krievijas draudi nav beigušies – Krievija pēdējos gados izmanto nervu aģentus, lai ietekmētu politiskos oponentus, uzstāda raķetes, tādējādi izbeidzot Vidēja un tuva darbības rādiusa līguma vienošanos. Lai uzlabotu savas atturēšanas spējas, NATO ir jāpastiprina savs pretraķešu vairogs ar PATRIOT un  citas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī jāturpina 5. paaudzes iznīcinātāju ieviešana. Tiesa, Krievija turpina būt mūsu kaimiņš, tāpēc mēs turpināsim dialogu, lai izvairītos no iespējamas eskalācijas.

Ķīnas aktivitātes parāda jaunos kaujas laukus kosmosā un kibertelpā, tāpēc NATO jābūt gataviem esošajiem un nākotnes izaicinājumiem. Pat lielākās valstis ar visiem izaicinājumiem nevar tikt galā vienas pašas. NATO 2030. iniciatīvas pamatu veido trīs uzdevumi – saglabāt un ieguldīt mūsu atturēšanas potenciālā, tai skaitā attīstot jaunas militārās spējas. NATO jākļūst par stiprāku politisko aliansi, kuras ietvaros tās dalībvalstis risina savstarpējās nesaskaņas.. Treškārt, NATO nepieciešama globāla pieeja, jo daudzi izaicinājumi – terorisms, kibertelpa, Ķīnas draudi – ir globāli.

Ir laiks veidot jaunu NATO stratēģisko konceptu. NATO ir visveiksmīgākā alianse pasaulē, kas balstīta  vērtībās par brīvību, demokrātiju un likuma varu, un tās ir pamats saiknei starp Eiropu un ASV.

Jautājumā par NATO lomu cīņā ar dezinformāciju laikā, kad jaunatnes radikalizācija notiek tieši kibertelpā, NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka pašlaik labākais veids, kā cīnīties ar dezinformāciju, ir fakti. Ilgtermiņā labākais, kā nodrošināt situāciju, ir saglabāt brīvu un neatkarīgu presi.

Jautājumā par to, kā pašreizējā situācija ietekmē NATO kolektīvo drošību un kaujas gatavību un ko esošā situācija ir mums iemācījusi, J. Stoltebergs uzsvēra, ka NATO pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupas ir ievērojams gatavības uzlabojums. To multinacionālais raksturs ir ļoti svarīgs gatavības apliecinājums. NATO ir izdevies saglabāt gatavību, vienlaikus samazinot riskus pandēmijas uzliesmojumam. NATO turpina uzturēt kaujas spējas, organizējot mācības mazākā mērogā, taču vienīgā iespēja atgriezties pie standarta mēroga mācībām, ir atrast vakcīnu.

Jautājumā Kalnu Karabahas konfliktu pēdējo gadu kontekstā, kad gar ES robežām aizvien palielinās militāru konfliktu skaits un vai šos procesus nav veicinājusi Covid—19 pandēmija, J. Stoltenbergs atturējās spekulēt par saikni starp pandēmiju un nākotnes konfliktiem, taču uzsvēra, ka mums ir jābūt gataviem it visam. Krīzes ir ļoti grūti paredzamas, tāpēc mums ir jābūt vienotiem, iespējami samazinot iespējamos draudus un riskus un atvieglojot to risināšanu, ja tie rodas.

Transatlantiskas vienības pamatā ir runas, gribas un ticības brīvība un brīvība no bailēm. Tā apzināšanās veido transatlantisko sabiedrību Eiropas Komisijas prezidente silti apsveica jaunievēlēto ASV Prezidentu Džo Baidenu, esot pārliecināta, ka uzlabos ES un ASv attiecības. Tiesa, tā nebūs atgriešanās ”situācijā pirms” – ir mainījusies pasaule un izaicinājumi tajā.

Runājot par Eiropas Savienības un NATO attiecībām, Eiropas Komisijas Prezidente uzsvēra - NATO izveidošanas mērķi vienmēr saglabās savu pamatu. Pēc fon der Leienas domām, nākotnes divpusējo un daudzpusējo Transatlantisko attiecību centrā ir jāatrodas Eiropas Savienībai.

Šai aliansei ir jākļūst par globālas alianses mugurkaulam, kas sadarbojas ar līdzīgi domājošām un demokrātiskām valstīm no Dienvidamerikas līdz Austrālijai un demokrātiskajai Āzijai. ES ir jāiegulda vairāk darba kolektīvās drošības nodrošināšanai. Jau pašlaik ES iegulda līdzekļus militārās mobilitātes un kiberspēju attīstībā, uzlabojot sadarbību ar NATO. Drošība ir kopējs labums, un visām ES dalībvalstīm ir  jārisina apzinātie trūkumi šajā laukā

Jau pašlaik 600 miljardi eiro ir novirzīti cīņai ar Covid-19, un 185 valstis un neskaitāmas nevalstiskās organizācijas kopā vāc līdzekļus, lai nākotnē nodrošinātu vakcīnas tiem, kuri tās nevarēs atļauties.

ES stingri vērsīsies pret starptautisko tiesību pārkāpumiem, tai skaitā pret Krievijas īstenoto Aleksandra Navaļnija saindēšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā.

ES jau no sākta gala ātri un nešaubīgi ieņēma stingru nostāju visos šajos jautājums. Von der Leiena paziņoja, ka ES ieviesīs stingru un skaidru sankciju sistēmu, kas vērsīsies pret cilvēktiesību pārkāpumu uzliesmojumiem visā pasaulē. Tikpat svarīga ir skaidra ES ekonomiskā palīdzība, ko tā var novirzīt demokrātiskajiem partneriem. Šāda palīdzība ir nostiprinājusi Ukrainu, un to ES var piedāvāt Baltkrievijai. Eiropas Savienība pašlaik gatavo plānu demokrātiskas Baltkrievijas ekonomiskajam atbalstam.