Latvijas ārējai un iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai arī turpmāk jābūt prioritātei, tāpēc Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu nekādā gadījumā nedrīkst atlikt, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmijas radīto iekšzemes kopprodukta kritumu, tā uzrunājot Saeimas deputātus pirms rudens sesijas sākuma, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
“Ārējai un iekšējai drošībai arī turpmāk jābūt mūsu prioritātei. Šajā sarežģītajā situācijā atslābt nekādā ziņā nedrīkst. Aizsardzības jomā mums ir jāturpina iesāktie plāni, it sevišķi paredzētie iepirkumi mūsu militāro spēju stiprināšanai. Nebūtu pieļaujams tos reducēt, mehāniski norādot uz šī gada iekšzemes kopprodukta samazināšanos Covid-19 rezultātā,” uzsvēra Valsts prezidents.
E. Levits arī uzsvēra, ka Latvijai mērķtiecīgi jāiesaistās NATO attīstības tālākajā plānošanā. “Ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs jūnijā atklāja “NATO2030” konsultāciju procesu par alianses attīstību. Latvijai ir svarīgi, lai izmaiņas, kas skars NATO šajā desmitgadē, stiprinātu mūsu drošību. Ir jāizstrādā Latvijas redzējums, jāsaskaņo ar reģionāliem partneriem un jāpanāk, lai tas pienācīgi tiktu ietverts NATO kopīgajos plānos,” sacīja Valsts prezidents.
Viņš arī akcentēja līdzšinējos Latvijas pasākumus globālās drošības stiprināšanā.
“Mūsu ārpolitikas panākums bija ANO ietvaros Latvijas iniciētais “Pārrobežu paziņojums par “Infodēmiju” Covid-19 kontekstā”, ko parakstīja 130 valstu. Nesenā telefonsarunā ANO ģenerālsekretārs A. Gutērešs man pateicās par šo iniciatīvu un uzsvēra, ka Latvija cīņā ar dezinformāciju ir parādījusi globālu līderību, un, ņemot vērā mūsu starptautiski atzīmējamo kompetenci, izteici vēlmi, lai Latvija arī turpmāk šajā jomā spēlē aktīvu lomu,” teica E. Levits.
Viņš arī uzsvēra, ka tas ir tikai viens piemērs, kas norāda, ka Latvija ir pietiekoši attīstīta, bet tās sabiedrība pietiekoši nobriedusi, lai varētu dot savu pienesumu lielāka mēroga globālu problēmu risināšanā.
“Latvija ir apņēmusies 2025. gadā kandidēt uz vietu ANO Drošības padomē. Tā ir ANO institūcija ar vislielāko ietekmi un prestižu. Lai Latvija tiktu ievēlēta šai padomē, mums jāpārliecina 129 valstis, lai tās mūs atbalsta. Tādēļ mums ir jādefinē, kāds būs Latvijas īpašais devums, kas pārliecinās šīs 129 valstis par mums nobalsot,” sacīja Valsts prezidents, piebilstot, ka tas ir prioritārs uzdevums ne tikai ārpolitikas veidotājiem, bet arī plašākai sabiedrībai, nevalstiskajam sektoram.