A.Pabriks: Latvijā nedrīkst pieļaut nekontrolētu aizsardzības izdevumu samazināšanu

Nozares politika
Sargs.lv
karavīri
Foto: Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā šogad tiek prognozēta ekonomiskās izaugsmes samazināšanās, kas automātiski liks tēriņus samazināt arī valdībai. Šajā situācijā nav pieļaujama strauja un vienkāršota aizsardzības izdevumu samazināšana, jo tādējādi tā radītu krīzi ne tikai Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bet arī virknei Latvijas uzņēmumu, ar ko bruņotie spēki uzsākuši sadarbības projektu. Tā portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrs atzina, ka šonedēļ aizvadītajā NATO dalībvalstu ministru sanāksmē nebija neviena indikācija, ka kāda no dalībvalstīm plānotu samazināt savus aizsardzības izdevumus. Aicinājumu turpināt ieguldīt aizsardzībā vairākkārt uzsvēris arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš norādījis, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tādi draudi kā terorisms, kiberuzbrukumi, naidīgas dezinformācijas kampaņas un Krievijas revizionistiskie ārpolitikas centieni aizvien ir aktuāli.

“Aizvadītajā sanāksmē nebija neviena pati indikācija, ka kāda dalībvalsts gribētu mazināt aizsardzības izdevumus. NATO valstu vidū 2% izdevumi aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek saprasti kā finansējuma “grīda”, proti, zemākā daļa. Arī Latvijas izpratnē jāsaprot, ka, griežot militāro budžetu, mēs apdraudēsim ne tikai NBS izaugsmi, bet arī Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.”
Pabriks
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

A.Pabriks uzsvēra, ka tieši NBS ir viens no lielajiem pasūtītājiem virknei Latvijas aizsardzības un civilo nozaru  uzņēmumu. Šie pasūtījumi kalpo par būtisku dzinuli nozares tālākajai attīstībai. “Ir jābūt tālredzīgiem, lai, samazinot budžetu, defacto mēs ar to neatstātu negatīvu ietekmi arī uz šo industriju izaugsmi,” viņš piebilda.

Aizsardzības ministrs gan norādīja, ka līdzīgi kā citas ministrijas, arī Aizsardzības ministrija nav atrauta no valstī notiekošā, tādēļ jau tagad tiek meklētas iespējas kā ietaupīt līdzekļus, ņemot vērā, ka virkne šogad plānoto pasākumu ir atcelti.

“Mēs taupīsim tur, kur mēs varam taupīt, un mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu jātaupa tur, kur mēs nedrīkstam atļauties taupīt,” sacīja A. Pabriks.

Ministrs atzina, ka līdzīgi kā citas krīzes, arī šī ir pārejoša, tādēļ valstī esošās finanšu rezerves jāizmanto pēc iespējas gudrāk, lai Latvijas ekonomika pēc tās iespējami ātri atdzimtu. Tālab jau šobrīd nepieciešama pasūtījumu bāze vietējiem uzņēmējiem, kuri tālāk spētu apgādāt ne tikai NBS, bet ar izstrādātajiem produktiem veiksmīgi startēt eksporta tirgos.

Savukārt, vērtējot iespējamās budžeta izmaiņas, A.Pabriks atzina, ka lineāra budžeta mazināšana, lai aizsardzības nozarei atvēlētie 2% būtu atbilstoši iekšzemes kopproduktam, kas Covid-19 krīzes dēļ būs sarucis, ir nepieļaujama. Ja tas tiktu darīts, ciestu bruņoto spēku kaujas spējas.

“Labāk būtu, ja kādu laiku finansējums nozarei būt virs 2% no IKP. Tas ļautu palīdzēt attīstīties gan Latvijas ekonomikai, gan ļautu veidot tik ļoti nepieciešamās nacionālās rezerves, kā nozīmību pierādīja šī krīze. Ja finansējumam tiks pieiets automātiski, nogriežot to atbilstoši 2% robežai, tad mēs zaudēsim gan uzsāktos NBS attīstības projektus, gan riskējam vajadzības gadījumā neko neiegūt no NATO sabiedrotajiem. Ir skaidrs, ja mēs neiesim tālāk ar uzsāktajiem bruņoto spēku attīstības projektiem, mūsu spējas strauji kritīsies, bet tas kļūs par kritisku valsts drošības apdraudējumu,” skaidroja ministrs.

A.Pabriks prognozēja, ka diskusijas valdībā un koalīcijā gan par esošo izdevumu samazināšanu, gan nākamā gada valsts budžeta projektu, ko būs ietekmējusi Covid-19 krīze, būs asas. “Es ceru, ka valstiskās intereses un veselais saprāts tomēr ņems virsroku. Ir skaidrs, ka mēs nevaram pieļaut būtisku budžeta samazinājumu absolūtajos skaitļos. Ja tā notiks, NBS gaida ilgtermiņa krīze, ko nebūs iespējams pārvarēt pat tad, kad citas nozares būs atkopušās.  Vērtējot no nacionālās drošības perspektīvas, tas nekādā gadījumā nav pieļaujams,” uzsvēra aizsardzības ministrs.  

Dalies ar šo ziņu