Eiropas Savienībai būtu jāpiešķir finansējums, lai nodrošinātu ātrāku bruņoto spēku pārvietošanos pa Eiropu. Tā, gatavojoties budžeta sarunu nākamajam raundam, ES bloku mudināja Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas aizsardzības ministri.
Samazinot finansējumu “militārās mobilitātes” programmai, Brisele apdraudētu ES mērķus, arī pasākumus, lai militāra konflikta gadījumā ar Krieviju karaspēka un tehnikas pārvietošana varētu notikt ātri, norādīja ES un NATO dalībvalstis Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija.
Eiropas Komisijas jaunākajā “tehniskajā dokumentā” par ES 2021.-2027. gada budžetu, ar ko iepazinusies ziņu aģentūra AFP, finansējums militārās mobilitātes programmai nav paredzēts.
Ministri mudināja EK prezidenti Urzulu fon der Leienu un citas augstākās ES amatpersonas “ievērot saistības” attiecībā uz šo programmu, kas, kā norādīja ministri, ir “pamatiniciatīva ES un NATO sadarbībai”.
2018. gadā EK piedāvāja plānu, lai uzlabotu infrastruktūru un likvidētu juridiskos šķēršļus, tādējādi sekmējot ātrāku karaspēka un militārā transporta pārvietošanos pa Eiropu, kas ES un NATO austrumu flanga valstīm ir svarīgs drošības jautājums.
ES aizsardzības portfelis ir viens no lielākajiem zaudējumiem pēdējā EK plānā, kas cirkulēja ES februāra samitā centienu ietvaros rast izeju no septiņu gadu budžeta strupceļa.
Kaut arī pilna mēroga konflikts Krievijas un NATO starpā tiek uzskatīts par mazticamu, daži eksperti brīdina, ka, pieaugot militārajai aktivitātei reģionā, palielinās netīšu incidentu riski.
Konflikta gadījumā Krievijas iespējas izvērst uzbrukumu 24 līdz 48 stundu laikā un centralizētais lēmumu pieņemšanas process īstermiņā var nodrošināt tai “militāru pārākumu pār tās kaimiņiem”, pagājušajā mēnesī brīdināja Lietuvas izlūkdienests.