Atzīmējot Latvijas dalības NATO 15 gadadienu, vakar, 28. martā, Saeimas deputāti apmeklēja Ādažu bāzi. Vizītē tika pārrunāti aktuālie valsts aizsardzības jautājumi, iepazīstinot ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.
Saeimas deputātus Ādažu bāzē uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kā arī Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vadība.
“Katru reizi, ierodoties Ādažu bāzē, mēs redzam cik strauji šeit viss attīstās. Es domāju, ka šo attīstību novērtē ne tikai Latvijas, bet arī NATO savienība. Svarīgi, ka Ādažu bāzē notiek mācības, kas stiprina ne tikai starptautisko sadarbību, bet arī militārās spējas. 15 gadi kopš dalības pasaulē spēcīgākajā militārajā aliansē – tas Latvijai ir labs sasniegums,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka vēlme aizsargāt savu valsti ir ikkatra cilvēka, pilsoņa un patriota sirdī. Virzoties uz valsts visaptverošu aizsardzību, ka svarīga ir ne tikai militārā aizsardzība, bet arī cilvēku vēlme aizsargāt valsti. Ikviens no Latvijas iedzīvotājiem ir karavīrs un katrs no mums var dot savu pienesumu, lai stiprinātu valsti un noturētu tās drošību.
“Mēs varam lepoties ar to, cik daudz esam auguši. Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijā vienmēr būs konsekvence un mēs vienmēr būsim uz izaugsmes ceļa. Atzīmējot 15 gadu jubileju kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, ar lepnumu varam teikt, ka esam gandarīti par mūsu virsniecību, karavīriem, zemessargiem, rezerves karavīriem, jaunsargiem! Viņi ir tie, kuri ziedo gan savu profesionālo, gan brīvo laiku, lai rūpētos par mūsu valsts drošību. Saules mūžu Latvijai, ” uzrunājot klātesošos, teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Apmeklējot Ādažu bāzi, Saeimas deputātiem bija iespēja vērot Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. Mehanizētā kājnieku bataljona taktiskās kaujas šaušanas vingrinājumu, kurā vienība demonstrēja gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. Vingrinājumā piedalījās arī citas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes vienības, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības, integrējot dažādas kaujas spējas vienota uzdevuma izpildē.
Taktiskās kaujas šaušanas vingrinājums ir Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. Mehanizētā kājnieku bataljona kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas spēju noslēguma pārbaudījums. Šīs spējas bataljons pilnveidoja vairāk nekā divus gadus, piedaloties intensīvā apmācībā Latvijā un ārvalstīs, sadarbojoties ar Lielbritānijas, ASV un citu sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem.
Vizītes laikā Saeimas deputāti arī varēja iepazīties ar Latvijas un sabiedroto militāro tehniku un ekipējumu, tikties ar karavīriem un devās ekskursijā pa Ādažu bāzi.
Tāpat Saeimas deputāti Ādažu bāzē piedalījās atceres brīdī, noliekot sveces pie pieminekļa kritušo Latvijas karavīru piemiņai, kuri ziedojuši savas dzīvības, dienot starptautiskajās operācijās.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.
NATO 1949. gada 4. aprīlī izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis – Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle, un šobrīd to veido 29 dalībvalstis.
Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti 2004. gada 29. martā.