No 14. līdz 15. decembrim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pirmo reizi kopš stāšanās amatā apmeklēja Baltijas aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL) Igaunijā, Tartu.
No 14. līdz 15. decembrim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pirmo reizi kopš stāšanās amatā apmeklēja Baltijas aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL) Igaunijā, Tartu.
Vizītes mērķis bija klātienē iepazīt koledžas darbu, mācībspēkus, mācību apstākļus un studentu vērtējumu par iegūtajām zināšanām. Pašreiz koledžā dažādos kursos mācās 16 Latvijas pārstāvji. Kopš šī gada augusta koledžu vada ģenerālmajors Andis Dilāns.
Pirmajā sava apmeklējuma dienā ministrs tikās ar Latvijas studentiem, izzinot viņu vērtējumu par mācību ietvaros gūtajām zināšanām un veltot laiku sarunām. Atzīstot, ka nereti ārvalstu vizīšu laikā no kolēģiem dzird atzinīgus vārdus par tur strādājošo vai dienošo Latvijas pārstāvju darbu, ministrs pasniedza goda rakstus diviem Baltijas aizsardzības koledžas darbiniekiem Gatim Mezītim (attīstības plānotājam) un pulkvežleitnantam Ventam Lapsenbergam (pasniedzējam koledžas Vadības departamentā) par godprātīgu ieguldījumu.
BALTDEFCOL var apgūt četru dažādu līmeņu kursus virsniekiem, kā arī civiliem Aizsardzības ministrijas ierēdņiem: augstākās vadības, apvienotās vadības, štāba virsnieka un civildienesta ierēdņu kursu.
Gandrīz gadu ritošo apvienotās vadības kursu BALTDEFCOL kopš 2016. gada augusta apgūst 12 Latvijas virsnieki (divi no tiem dien Latvijas Jūras spēku flotilē, viens – Gaisa spēku aviācijas bāzē, deviņi - Sauszemes spēku vienībās un viens ir Aizsardzības ministrijas civilais ierēdnis). Kursa mērķis ir operacionālā līmenī apmācīt vecāko virsnieku sastāvu NATO operāciju plānošanai nacionālajos un daudznacionālajos štābos.
Trīs mēnešus ilgušo civildienesta ierēdņu kursu 15. decembrī absolvēja trīs Aizsardzības ministrijas civilie ierēdņi.
Sarunā ar aizsardzības ministru Latvijas studenti atzina, ka mācību ietvaros koledžā gūtās zināšanas ir vērtīgas, savukārt programmu intensitāti un veicamo darbu apjoms studiju vajadzībām, iespējams, pat ir lielāks, nekā vadošo Latvijas universitāšu maģistrantūras programmās.
Sarunā ar ministru izskanēja, gan Latvijas virsnieku, gan ministra abpusēja rūpe par karavīru tehnisko ekipējumu un jaunām, stratēģiski svarīgām militārām būvēm Latvijā. Ministrs apstiprināja, ka ne mirkli dažāda līmeņa sarunās valdībā nepiemirst runāt par šiem jautājumiem, un pakāpeniska attīstība ir vērojama. Tomēr atzina, ka risinājumu ātrumu ierobežo naudas ierobežojums un iepirkumu procedūru garais ceļš. Atbildot uz virsnieku pārdomām, ka esošajā politiskajā situācijā Latvijā, iespējams, vajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu, emocionālā līmenī ministrs piekrita, tomēr vēlreiz vērsa uzmanību uz aizsardzības nozares budžeta iespējām, kas pašreiz nepieļauj tik dārgu risinājumu. Tādēļ ministrs aicināja pārdomāti izmantot esošos profesionālos resursus – arī zināšanas, ko virsnieki iegūst BALTDEFCOL. “Mums ir mazāks finansējums aizsardzībai, nekā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, bet uzdevumi un izaicinājumi ir tik pat nozīmīgi. Ja aizejošo gadu var nosaukt par Vēsturisku, tad nākamais būs būtiskais gads,” atvadoties no Latvijas studentiem teica aizsardzības ministrs.
Savukārt 15. decembrī Raimonds Bergmanis piedalījās Tartu Universitātes Vēstures muzejā noteikošajā civildienesta ierēdņu kursā, kuru absolvēja arī trīs Latvijas Aizsardzības ministrijas darbinieki. Kopumā šo kursu absolvēja septiņi cilvēki – pa diviem no Igaunijas un Lietuvas. Sveikt ministrijas kolēģus bija ieradies Latvijas Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, BALTDEFCOL komandants, ģenerālmajors Andis Dilāns un abu kaimiņvalstu Aizsardzības ministriju pārstāvji.
Svinīgajā pasākumā uzrunājot absolventus un klātesošos aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, cik būtiski ir veidot integrētu izpratni par militāriem jautājumiem arī civilā sektorā strādājošiem Aizsardzības ministrijas darbiniekiem. “Krīzes situācijā šīs zināšanas un izpratne padara aizsardzības nozari saliedētu, vienoti funkcionējošu un stiprāku. Mums ir svarīgi veidot kopīgu izpratni, un šīs mācības tam ir laba bāze,” teica Raimonds Bergmanis.
Gan ģenerālmajora Dilāna, gan Igaunijas un Lietuvas Aizsardzības ministriju pārstāvji sveicot absolventus aicināja ne vien lietderīgi izmantot kursa ietvaros gūtās zināšanas savās darbvietās, bet arī atgriezies koledžā lektoru statusā, palīdzot vairot augsta profesionāla līmeņa zināšanu apriti militārā un militāram sektoram tuvu stāvošā civilās jomas darbinieku apritē.
Baltijas aizsardzības koledža ir dibināta 1998. gadā, ar mērķi nodrošināt virsnieku un aizsardzības nozarē strādājošo ierēdņu apmācību pēc vienotiem NATO mācību metodikas standartiem un procedūrām. Mācību procesu nodrošina aizsardzības nozares eksperti no Baltijas un citām NATO un ES dalībvalstīm. Liela uzmanība tiek pievērsta arī daudznacionālai mācību videi, apmācot studentus no NATO un ES, kā arī NATO partnervalstīm.