13. un 14. decembrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Tallinā tikās ar jaunajiem kolēģiem - Igaunijas aizsardzības ministru Margusu Tsahknu (Margus Tsahkna) un Lietuvas aizsardzības ministru Raimundu Karobli (Raimundas Karoblis), lai pārrunātu sadarbības prioritātes un 2017. gada izaicinājumus.
Aizsardzības ministri pārrunāja Baltijas valstu līdzšinējo sadarbību aizsardzības jomā un nākotnes uzdevumus, tai skaitā sabiedroto spēku uzņemšanu pēc NATO Varšavas samitā pieņemtā lēmuma par daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, kā arī kopīgas militārās mācības. Ministri bija vienisprātis, ka sadarbība turpmāk kļūs vēl intensīvāka.
“Esmu patiesi gandarīts par pirmo tikšanos ar jaunajiem komandas biedriem no Baltijas kaimiņvalstīm. Abi jaunie aizsardzības ministri ir ar lielu praktisku pieredzi valsts pārvaldē un politikā, un es esmu pārliecināts, ka turpmākās sarunas un nākotnes sadarbība būs veiksmīga, un kopā mēs pieņemsim nozīmīgus lēmumus Baltijas valstu drošības stiprināšanai,” savu gandarījumu par tikšanos pauž R.Bergmanis.
Ministrs atgādina, ka nākamgad Latvijas uzdevums ir organizēt baltiešu sadarbību aizsardzības jomā.
“2017. gads būs vēsturisks, jo visas trīs Baltijas valstis būs NATO daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu uzņemošās valstis. Tas nebūs viegli, bet mēs to paveiksim. Pēc šīs tikšanās par to esmu pārliecināts,” atzīst Latvijas aizsardzības ministrs.
Šodien, 14. decembrī, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis kopā ar Igaunijas aizsardzības ministru Margusu Tsahknu (Margus Tsahkna) un Lietuvas aizsardzības ministru Raimundu Karobli (Raimundas Karoblis) trīspusējās tikšanās laikā parakstīja komunikē par turpmāko sadarbību.
Ministri komunikē vienojās par ciešāku sadarbību NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanā, tai skaitā daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu uzņemšanas jautājumos. Alianses lēmums par kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā pierāda sabiedroto solidaritāti, ilgtermiņa ieguldījumu sabiedroto drošībā, spējas strauji reaģēt un pielāgošanos jaunajiem izaicinājumiem. Tāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija apņemas sniegt koordinētu uzņemošās valsts atbalstu bataljona ietvarvalstīm ierašanās un uzturēšanās laikā, tai skaitā vienkāršojot sabiedroto iespējas brīvi un ātri pārvietoties Baltijā, tai skaitā piedaloties dažādās militārajās mācībās.
Tāpat ministri komunikē atzina, ka transatlantiskā sadarbība un ASV klātbūtne Baltijas valstīs ir ļoti nozīmīga, izsakot pārliecību, ka ilgstoši veidotās stabilās stratēģiskās attiecības turpināsies, kā tas ticis pierādīts jau līdz šim operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros.
Ministri vienojās par nepieciešamību pašreizējā drošības situācijā palielināt aizsardzības budžetus tā, lai tie sasniegtu 2%, lai nodrošinātu nepieciešamās militārās spējas.
Baltijas valstu ministri komunikē atzina arī pieaugošos izaicinājumus pie NATO dienvidu robežām un apņēmās iespēju robežās atbalstīt sabiedrotos cīņā ar šiem izaicinājumiem.
13. decembrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis devās triju dienu darba vizītē uz Igauniju, lai piedalītos Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē, kas turpināsies arī 14. decembrī, un apmeklētu Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu.
15. decembrī R.Bergmanis apmeklēs Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu, kur tiksies ar komandantu ģenerālmajoru Andi Dilānu, lai pārrunātu aizsardzības jomas aktualitātes un Baltijas valstu trīspusējo sadarbību militārās izglītības jomā. Ministrs piedalīsies Baltijas Aizsardzības koledžas Civildienesta ierēdņu kursa, kuru absolvēs trīs Aizsardzības ministrijas ierēdņi, izlaidumā.