Latvijai pakāpeniski vajadzētu palielināt tās civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās, teikts otrdien Ministru kabinetā uzklausītajā Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās no 2014. līdz 2016. gadam.
"Tādēļ Latvijai, sagatavojot valsts budžetu 2014.- 2016. gadam, ĀM un Iekšlietu ministrijas (IeM) budžetos jāparedz līdzekļi, lai nodrošinātu civilo ekspertu dalību misijās pašreizējā apjomā, un jāparedz budžeta līdzekļu pieaugums, lai tiktu sākta Latvijas civilo ekspertu skaita starptautiskajās misijās pakāpeniska palielināšana ilgtermiņā līdz 20-25 ekspertiem, tādējādi nodrošinot proporcionālu ieguldījumu atbilstoši Latvijas ierobežotajiem finanšu un cilvēku resursiem un citu attīstīto valstu finansiālajai kontribūcijai," teikts ziņojumā.
Saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi izdevumus, kas saistīti ar ekspertu nosūtīšanu misijās, sedz nosūtošā valsts.
Ministru kabinets nolēma nodrošināt Latvijas civilo ekspertu dalību 2014. - 2016. gadā patreizējā līmenī Eiropas Savienības (ES) novērošanas misijā Gruzijā un ES policijas misijā Afganistānā katrā ar trīs civilajiem ekspertiem.
Šim mērķim nepieciešamie 257 925 lati tiks pārdalīti no iepriekš Latvijas un Krievijas robežas demarkācijai paredzētajiem līdzekļiem.
Savukārt par līdzekļiem, kas nepieciešami papildu civilo ekspertu nosūtīšanai starptautiskajās misijās un operācijās, tiks lemts, izskatot 2015. un 2016.gada budžetu. Ziņojumā aprēķināts, ka papildus vēl sešu civilo ekspertu nosūtīšana misijās IeM prasītu papildus ne vairāk kā 257 925 latus, bet ĀM - ne vairāk kā 275 059 latus.
Ziņojumā norādīts, ka turpmāko trīs gadu laikā Latvijas spējas jāattīsta, lai būtu iespējams turpināt civilo ekspertu iesaisti Afganistānā un Gruzijā, varētu nozīmēt civilos ekspertus darbam misijās un operācijās citos Latvijai svarīgos krīžu un konfliktu skartajos reģionos, kā arī nosūtīt civilos ekspertus ANO misijās un nodrošināt saistību izpildi NATO civilo spēju jautājumā.
Prezidentūras laikā ES Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija īpašu uzmanību plāno pievērst Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Latvija vēlas redzēt Centrālāzijas valstu ciešāku iesaisti starptautiskās sabiedrības diskusijās par Afganistānas un reģiona nākotnes pārbaudījumiem, īpaši ņemot vērā paredzamo NATO dalībvalstu militārās klātbūtnes samazināšanu Afganistānā, saka ĀM.
"Nākamo trīs gadu periodā ir jāturpina nodrošināt trīs Iekšlietu ministrijas ekspertu dalību "EUPOL Afganistan" un trīs Iekšlietu ministrijas ekspertu dalību "EUMM Georgia" misijās. Ņemot vērā Latvijas ārpolitisko fokusu uz Austrumu partnerības valstīm, jāapsver dalības atjaunošana ES robežsardzes atbalsta misijā uz Moldovas-Ukrainas robežas. Līdzīgā veidā nepieciešams apsvērt iespēju palielināt nosūtīto civilo ekspertu skaitu starptautisko organizāciju īstenotajās misijās citos Latvijas interesēm svarīgos reģionos, piemēram, Centrālāzijā," teikts ziņojumā. Tajā arī norādīts, ka jāizvērtē iespējas NATO un Krievijas Padomes pretnarkotiku apmācību projektā sniegt atbalstu Uzbekistānas Iekšlietu ministrijas Kinoloģijas centra spēju stiprināšanā, nosūtot Valsts robežsardzes ekspertus apmācības veikšanai gan 2013.gadā, gan turpmākajos gados.
ĀM uzsver: lai Latvija īstenotu spēcīgu prezidentūru ES Padomē, jau sākot ar 2014. gadu, ir nepieciešams padziļināt ekspertīzi par krīžu un konfliktu skartajiem reģioniem pasaulē. "Dalība starptautisko organizāciju īstenotajās misijās un operācijās attiecīgajos reģionos, īpaši pie ES robežām, ir labs veids, kā to panākt. Ņemot vērā ES ārpolitisko uzsvaru, kas tiek vērsts uz valsts pārvaldes, likuma varas, robežapsardzības un nacionālo drošības spēku spēju stiprināšanu tieši Ziemeļāfrikā, kā arī Sāhelas un Āfrikas raga reģionos, būtu jāizvērtē Latvijas civilo ekspertu iespējamā dalība misijās arī šajos reģionos, piemēram, plānotajā ES robežsardzes atbalsta misijā Lībijā."
ĀM uzskata, ka Latvijas pilsoņi ir nepietiekami pārstāvēti dažādu starptautisko organizāciju (NATO, ES, ANO, EDSO) struktūrās un līdz ar to ne vienmēr ir iespējams agrīnā stadijā iedarboties uz tādu šo organizāciju lēmumu sagatavošanu, kas varētu skart nacionālās intereses. Viens no nepietiekamas pārstāvības iemesliem ir atbilstošas pieredzes trūkums salīdzinājumā ar citu valstu konkurentiem. Ņemot vērā starptautisko organizāciju plašo iesaisti civilo un militāro krīžu risināšanā un to, ka organizāciju amatu prasībās bieži tiek iekļauta iepriekšēja darba pieredze krīžu reģionos, nepieciešams paplašināt nacionālo ekspertu iespējas šādas pieredzes iegūšanā.
"Lai Latvijas eksperti spētu kandidēt uz augstāka līmeņa amatiem misijās, jāparedz līdzekļi ekspertu kvalifikācijas celšanai un dalībai apmācībā," teikts ziņojumā, bilstot, ka prasības kandidātiem dalībai civilajās misijās ir augušas. ĀM uzskata, ka iesaistīto ekspertu ekspertīzes jomas jāpaplašina, piesaistot ārlietu, tieslietu, aizsardzības un citu jomu speciālistus. "Jau tuvākajā perspektīvā ir jāizvērtē iespējas nosūtīt misijās politiskos padomniekus, kas nodrošinātu Latvijas ieguldījuma augstāku politisko līmeni un redzamību. Tāpat papildus dalībai misijās ir iespēja nosūtīt civilos ekspertus jeb politiskos padomniekus darbam starptautisko organizāciju pārstāvju birojos krīžu un konfliktu reģionos."
"Latvijai, turpinot sniegt atbalstu NATO stabilizācijas un rekonstrukcijas spēju attīstības mērķu īstenošanai, nākotnē būtu jāparedz civilo ekspertu dalība arī NATO misijās. Iesaistoties ANO miera uzturēšanas operācijās ar civilajiem ekspertiem, Latvija sniegtu konkrētu ieguldījumu arī globālā miera veidošanā, īpaši koncentrējot uzmanību uz institucionālo un tiesisko pasākumu veikšanu miera veidošanai, tādējādi no aktīva reģionāla partnera kļūstot par vienu no aktīviem globālās drošības politikas spēlētājiem," norādīts informatīvajā ziņojumā.
Ziņojumā secināts, ka starptautisko organizāciju misiju un operāciju skaitam un lielumam ir tendence palielināties. Lai Latvija spētu nodrošināt proporcionālu ieguldījumu tajās uz citu ES un NATO dalībvalstu fona, tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā būtu nepieciešams palielināt nosūtīto nacionālo civilo ekspertu skaitu, tuvojoties 2008. gada līmenim.