Pabriks vienotas Baltijas armijas izveidošanu atzīst par interesantu ideju, taču nerealizējamu

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, pasaulē nav tādu piemēru, kur vairākām neatkarīgām valstīm būtu vienoti bruņotie spēki, kas gan vēl nenozīmē, ka valstis to nevarētu īstenot dzīvē.

Otrkārt, Igaunija šobrīd ir vienīgā Baltijas valsts, kuras aizsardzības budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to ir apšaubāmi, vai igauņi vēlētos veidot vienotu armiju ar valstīm, kuras bruņotajos spēkos investē mazāk līdzekļu.

Treškārt, Baltijas valstu bruņotie spēki jau šobrīd sadarbības apmēros ir priekšā citām NATO dalībvalstīm, un pēc Pabrika iniciatīvas vairs netiek runāts par ciešāku sadarbību, bet gan integrāciju.

Kā viens no pēdējiem panāktajiem soļiem ir kopīga Baltijas valstu štāba struktūrvienības izveide, kur Latvija ir uzņēmusies vadošo lomu. Proti, lai veicinātu Baltijas valstu tālāku sadarbību aizsardzības jomā un koordinētu sauszemes spēku spēju attīstību, plānots izveidot struktūrvienību, kurā būs pārstāvēti virsnieki no visām trijām Baltijas valstīm. Tāpat struktūrvienība saskaņos valstu militāros plānus un nodarbosies ar kopēju militāro mācību organizēšanu.

Līdz ar to ministrs uzskata, ka Baltijas valstu bruņoto spēku sadarbībā ļoti apzināti un mērķtiecīgi tiek sperts solis pa solim tālāk, taču par vienotas armijas izveidi runāt vēl būtu pāragri.