Lai pildītu valsts operatīvo plānu un attīstītu valsts aizsardzībā definētos uzdevumus, mums katram jābūt gatavam vakar, šodien un rīt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja šonedēļ Zemessardzes komandiera amatā ieceltais pulkvedis Aivars Krjukovs.
Pēc viņa teiktā, lai pēc labākajiem standartiem uzturētu šādu gatavības līmeni, aizsardzības nozares amatpersonām pastāvīgi jātrenējas un jāmācās gan individuāli, gan kolektīvi kopā ar sabiedrību un partneriem, tai skaitā arī publiskās vietās. Jābūt visaptveroši gataviem veikt uzdevumu, piebilda Krjukovs.
Jaunais Zemessardzes komandieris uzsvēra nepieciešamību valsts aizsardzības nodrošināšanā iesaistīt arī cilvēkus, kas nav zemessargi. To varot panākt savstarpējā mijiedarbībā. Piemēram, vajadzētu būt skaidram 72 stundu plānam, kā strādāt organizācijām situācijā, ja valstī sākas krīze vai karš.
Krjukovs atzina, ka daudzas lietas, piemēram, neatpazītu dronu pacelšanās pie lidostas, notiek pirmo reizi, un tieši tas arī var būt brīdis, kad sākt saprast, kā vajadzētu rīkoties. "Katra jauna situācija - tā ir mūsu mācība. Ja mēs tai bijām gatavi, tad mums ir bijis algoritms, mēs pie tā strādājam un realizējam darbības, mēs par to nekad nerunājam, jo mēs esam noreaģējuši. Ja mums ir bijusi kāda nepilnība, tad tas ir tas brīdis - apsēžamies, saprotam, ko darīt, un ātri realizējam jaunas instrukcijas, jaunas kārtības, iekšējās informācijas apriti, lai tā situācija nākotnē neatkārtojas," sacīja Krjukovs.
Viņš uzsvēra, ka ir jābūt pastāvīgi inovatīviem un proaktīviem, lai visus jaunievedumus ieviestu laicīgi un varētu paspēt tiem adaptēties.
Kā ziņots, otrdien pēc svinīgās komandiera maiņas ceremonijas Krjukovs žurnālistiem teica, ka viņa prioritātēs būs valsts aizsardzības operatīvā plāna realizācija, turpināt attīstīt valsts aizsardzības koncepcijas definētos uzdevumus un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu.
Vaicāts, kā panākt zemessargu skaita palielināšanu no 10 000 līdz 12 000, pulkvedis atbildēja, ka viņa nospraustās prioritātes šajā sakarā ir viena ar otru saistītas. Pēc viņa vārdiem, katrs cilvēks ir kā ziņnesis un citiem stāsta par to, kā iespējams sniegt ieguldījumu valsts labā un līdzdarboties šajā atbalstā, tostarp audzējot personāla skaitu.
Turpinot par personāla palielināšanu, Krjukovs aģentūrai LETA stāstīja, ka jau tiek strādāts pie iespējas saīsināt un specializēt apmācību programmas. "Mērķis ir skatīties uz specializētiem apmācības procesiem, lai varam izmantot visus resursus, kas katram ir doti gan no civilās izglītības, gan no praktiskās dzīves pieredzes," uzsvēra pulkvedis.
Jaunu vienību dibināšana patlaban nav plānota, bet ir jāsāk izpildīt iepriekš NBS definētie uzdevumi, piemēram, jānostiprina Zemessardzes iespējas uzņemt valsts aizsardzības dienesta karavīrus.
Pulkvedis akcentēja, ka zemessargi ar katru dienu tiek profesionālāk apgādāti ar ekipējumu. "Visiem jābūt vienādiem, lai nebūtu nekāda dalīšana," piebilda militārpersona.
Jau ziņots, ka valdība otrdien Zemessardzes komandiera amatā iecēla pulkvedi Aivaru Krjukovu, kurš faktiski jaunos pienākumus sāks pildīt tikai jūnijā, jo līdz tam pabeigs studijas ASV. Līdz tam Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs būs Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis.
Līdzšinējais Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns šodien aizvada pēdējo darba dienu šajā amatā. Viņš ir izvēlēts par nākamo NBS komandieri un šajā amatā stāsies 27.janvārī.
Janvārī amata pilnvaru termiņš beidzas NBS komandierim Leonīdam Kalniņam, un viņa pēctecis būs pašreizējais Zemessardzes komandieris Pudāns.