"Sargs.lv" reportāža: NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņas ceremonija Ādažos

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Ceturtdien, 17. oktobrī, militārajā bāzē “Ādaži” notika svinīgā ceremonija, kas apliecināja NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņu. NATO daudznacionālā kaujas grupa, kas līdz šim bija Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandpakļautībā, turpmāk tiks nodota NATO daudznacionālās brigādes vadībā. Līdz Latvijā būs izvietota vēl viena kaujas spējīga brigāde, būtiski stiprinot NATO atturēšanas un aizsardzības spēju reģionā.

Ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Kanādas Armijas komandieris ģenerālleitnants Maikls Raits (Michael Wright), Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa (Jette Albinus), kā arī NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro (Cédric Aspirault) un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis.

"Šis notikums ir vēsturisks ne tikai Latvijai, bet visam NATO, jo šobrīd Latvija ir pirmā NATO Austrumu flanga valsts, kur formāli ne tikai izveidota daudznacionālā brigāde, bet arī nodota komandvadība – divas brigādes – mūsu Sauszemes spēku brigāde un NATO Daudznacionālā brigāde. Austrumu flanga valstīm ir mazliet atšķirīgs modelis. Mums ir vislielākais pārstāvēto NATO dalībvalstu skaits," sarunā ar "Sargs.lv" norādīja Valsts prezidents.

Viņš piebilda, ka galvenais izaicinājums šī brigādes lieluma karaspēka uzņemšanai ir infrastruktūra. Šie karavīri ir jāizvieto, tā ir ne tikai Latvijas atbildība, bet tas notiek kopā ar sabiedrotajiem. "Tāpēc Sēlijas poligona attīstība ir kritisks jautājums. Mācību bāze un karavīru izvietošana – tie ir galvenie izaicinājumi, ar ko Latvijai ir jātiek galā," viņš uzsvēra.

Otrs izaicinājums E. Rinkēviča ieskatā ir sadarbība. Ja kopā strādā 13 valstu karavīri, nav vienkārši panākt, lai viss notiek vienā valodā un vienā veidā, taču septiņi gadi kopš brīža, kad Ādažu bāzē ieradās pirmie sabiedrotie, ir parādījuši, ka ar šo izaicinājumu Latvija tiek galā.

"Pats pēdējais – mēs visi zinām, ka viena lieta ir trenēt sauszemes spēkus. Pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, dronu karadarbība – ar šīm vidēm ir jātiek galā ne tikai Latvijai, bet visai aliansei. Mēs esam svinīgā notikumā, bet tas nenozīmē, ka viss ir beidzies, patiesībā viss ir tikai sācies," uzsvēra Valsts prezidents. "Kad pirms 20 gadiem mēs iestājāmies NATO, mūs mierināja, ka viss ir kārtībā, jums neko nevajag. Pagāja tieši 10 gadi, līdz sākās procesi, un 20 gadus vēlāk mēs jau redzam NATO sabiedrotos šeit. Mums ir jāgatavojas militāram apdraudējumam, taču mēs nedrīkstam aizmirst par to, kas notiek šodien – dažāda veida hibrīdkara izpausmes no migrācijas līdz iespējamiem sabotāžas aktiem."

Valsts prezidenta paustajam pievienojās arī NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro, sarunā ar "Sargs.lv" skaidrojot, ka šīs pārmaiņas padarīs daudznacionālo brigādi efektīvāku un kaujas spējīgāku. Tas ir sekmīgs iesāktā procesa turpinājums, iekļaujot daudznacionālo kaujas grupu brigādes sastāvā un atvieglojot komandvadības procesu un pavēļu došanu sabiedrotajiem brigādes ietvaros.

"Tas nodrošina pamatu mūsu struktūrai, katras dalībvalsts karavīriem ir iespējas sniegt savu pienesumu brigādei, un tai ir viss nepieciešamais atbalsts, lai izpildītu savas funkcijas un būtu efektīvs brigādes elements," viņš uzsvēra.

"Mums ir lieliska sadarbība ar NBS, esam vienā bāzē un uzturam sekmīgu savstarpēju komunikāciju un apmācību procesu. Mums ir svarīgi strādāt kopā ar latviešiem, lai maksimāli izmantotu alianses militāro jaudu apvienojumā ar zināšanām, ko mums spēj sniegt tikai vietējie bruņotie spēki, kuri vislabāk pārzina savu valsti un reģionu kopumā," piebilda pulkvedis Sedriks Aspiro.

Tuvākā mēneša laikā daudznacionālā brigāde ar citām vienībām veiks kopējas mācības ar mērķi sasniegt brigādes darbības spēju. Turpināsies kopējo plānu izstrāde un apmācības kopā ar daudznacionālo brigādi un daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu. Kontingenta apjoms augs saskaņā ar sastādīto plānu – daļa brigādes karavīru tiks patstāvīgi izvietoti Latvijā, paralēli tiks regulāri trenēta papildu vienību izvēršana, ja draudu situācija pasliktinās, sarunā ar "Sargs.lv" skaidroja NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.

Jau ziņots, ka NATO samitā Madridē 2022. gada jūnijā Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā stiprināšanu un attīstību Latvijā.

Foto: NATO daudznacionālās brigādes faktu lapa

2023. gada jūlijā, pirms NATO samita Viļņā, Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri militārajā bāzē “Ādaži” parakstīja ceļa karti, kas paredzēja sagatavošanas, plānošanas, palielināšanas un pilnas gatavības posmus, lai palielinātu Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu Latvijā līdz kaujas spējīgai daudznacionālajai brigādei.

2024. gada 3. jūlijā, militārajā bāzē “Ādaži” iezīmēja NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšanas līdz brigādes līmenim uzsākšanu un jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveidi.

Savukārt, 2024. gada 19. augustā militārajā bāzē “Ādaži” svinīgā ceremonijā iezīmēja Dānijas Karalisko bruņoto spēku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, tādējādi sekmējot NATO daudznacionālās brigādes Latvijā spēju nekavējoties reaģēt uz jebkādu apdraudējumu.

Būtiski, ka līdz ar visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2024” noslēgumu tika veiksmīgi pabeigts arī NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā sertificēšanas process.

"Sargs.lv" reportāža: NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņas ceremonija Ādažos

Dalīties ar šīs lapas saturu!