Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Zemessardzes likumā, kas paredz, ka par pamatu līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanai var būt specdienesta atzinums par personas neatbilstību nacionālās drošības interesēm.
Zemessargi jau patlaban iekļaujas ātrās reaģēšanas spēkos, taču nav noteikts tiesiskais regulējums par piemaksām zemessargiem par dalību ātrās reaģēšanas spēkos un dienestu vienībā Latvijas teritorijā, kas nodota NATO vai citas starptautiskas organizācijas komandpakļautībā.
Ņemot vērā, ka zemessarga dalība ātrās reaģēšanas spēkos ir saistīta ar dienesta pienākumu izpildi paaugstinātas bīstamības apstākļos un apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātiem veselības bojājumu riskiem, grozījumi paredz, ka zemessargiem ir tiesības saņemt vienlīdzīgas piemaksas kā karavīriem.
Aizsardzības ministrija norādījusi, ka ir svarīgi, lai Zemessardzē neatrastos personas, par kurām to dienesta laikā valsts drošības iestāžu rīcībā ir nonākusi likumā noteiktajā kārtībā pārbaudītā informācija, ka persona var radīt apdraudējumu nacionālās drošības interesēm.
Grozījumi paredz, ka par pamatu līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanai var būt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par personas atrašanās Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vienībā neatbilstību nacionālās drošības interesēm.
Grozījumi būs jāpieņem Saeimai.