NBS izpletņlēkšanas instruktors atv. virsseržants Austris Laurītis veic 5000. lēcienu ar izpletni

Pirmais lēciens ar izpletni – 16 gadu vecumā

A. Laurītim izpletņlēkšana jau no bērnības bijusi sapnis, ko vēlējies piepildīt. Viņš dzīvojis Jelgavā netālu no lidlauka, kur savā laikā aktīvi notikuši lēcieni ar izpletni, un, tos redzot, arī pats ļoti vēlējies to darīt.

Visbeidzot pirmo lēcienu Austris veicis 16 gadu vecumā Jelgavā, vēlāk darbojies Rīgas un Nākotnes, pēcāk arī Jelgavas avioklubā, kur praktizējis izpletņlēkšanu.

1996. gadā viņš iestājies Latvijas armijā, Sužu Izlūkdesanta bataljonā, kurā kā instruktors-izpletņlēcējs dienējis līdz 1999. gadam. Pēc bataljona reorganizācijas pievienojies Gaisa spēkiem, dienot Aviācijas eskadriļā, kur paralēli glābēja pienākumiem bija instruktors-izpletņlēcējs . 2014. gadā Austris no aktīvā profesionālā militārā dienesta atvaļinājās un pievienojās Zemessardzei.

Visus šos gadus viņš pats aktīvi turpinājis lekt ar izpletni, kā arī Latvijas bruņoto spēku komandas sastāvā piedalījies dažāda mēroga izpletņlēkšanas sacensībās, paralēli kā instruktors turpinot sagatavot arī jaunos NBS izpletņlēcējus.

Image

“Saskaitīju – kopā ar komandu esmu piedalījies 10 Pasaules Militārā sporta organizācijas jeb CISM izpletņlēkšanas čempionātos, kā arī vairākās reģionālās un Latvijas mēroga sacensībās,” viņš stāsta. Austris piebilst, ka kaimiņvalstī Igaunijā pašlaik vispār neesot militārās izpletņlēkšanas komandas, savukārt ar Lietuvas kolēģiem sasniegumi sacensībās esot līdzīgi.

5000. lēciens ar izpletni

Šajā nedēļā A. Laurītis ar izpletni izleca jau 5000. reizi. Latvijas bruņotajos spēkos šis ir otrs augstākais lēcienus skaits. Līdz šim pagaidām vēl nepārspētu NBS rekordu – vairāk nekā seši tūkstoši lēcienu –  uzstādījis Austra bijušais dienesta biedrs no kādreizējā Sužu Izlūkdesanta bataljona, taču civilajā izpletņlēkšanā Latvijas rekordistu kontā ir aptuveni vienpadsmit līdz divpadsmit tūkstoši lēcienu.

Uz jautājumu, cik Latvijas bruņotajos spēkos ir izpletņlēcēju ar  lielu lēcienu skaitu un pieredzi kā Austrim, viņš neslēpj – viņus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Viņš atzīst - pateicoties kolēģiem, ar kuriem savulaik dienējis Sužu Izlūkdesanta bataljonā, arī sākusi veidoties NBS militārā izpletņlēkšana, kas šobrīd ir visai augstā līmenī.

Image

“Tie kolēģi jau sen atvaļinājušies un vairs nepiedalās militārajās sacensībās, kā arī nav Zemessardzē. Es vienīgais no viņiem esmu zemessargs, tāpēc arī NBS komandas sastāvā aktīvi turpinu piedalīties sacensībās,” viņš saka.

Tiesa gan, šo gadu laikā dažas reizes Austrim bijušas arī tādas, kad lēciena laikā nācies iedarbināt “plānu B”.

Lielākais augstums, no kāda Austris lēcis, ir seši kilometri, taču NBS izpletņlēcēju sagatavošanā tie ir trīs līdz četri kilometri. Viena lēciena ilgums ir apmēram trīs līdz četras minūtes, no kurām aptuveni 45 sekundes ir brīvais kritiens, bet divarpus minūtes aizņem lidojums lejā jau ar atvērtu izpletni.

Apmāca jaunos NBS izpletņlēcējus

Tagad, kad atv. virsseržants A. Laurītis nu jau vairākus gadus ir Zemessardzē, paralēli saviem tiešajiem dienesta pienākumiem viņš joprojām ir NBS izpletņlēkšanas instruktors. Latvijas bruņotajos spēkos tādu nav daudz, tāpēc viņa ievērojamā pieredze un uzkrātās zināšanas ir svarīgas, organizējot un īstenojot izpletņlēkšanas nometnes un kursus jaunajiem izpletņlēcējiem – NBS karavīriem un zemessargiem.

“Tas ir darbs, kas palīdz izpletņlēkšanas kopējai izaugsmei Latvijā, jo drošība un izaugsme ir pats galvenais,” viņš saka.

Image

Arī pagājušajā nedēļā Daugavpilī notika izpletņlēkšanas pamatapmācības kurss spārna tipa izpletņiem 1. un 2. līmenis, kuros izpletņlēkšanā tika sagatavoti NBS karavīri un zemessargi.

Lielākai daļai kursantu šī bijusi pirmā izpletņlēkšanas pieredze, līdz ar to dažus arī nācies iedrošināt, taču neviens ar varu no lidmašīnas ārā grūsts netiekot.

Izpletņlēcēju sagatavošana notiek no Gaisa spēku lidmašīnām”An-2”, kas šim mērķim ir ļoti piemērotas. Savukārt pamatapmācības kurss spārna tipa izpletņiem  atšķiras ar to, ka otrajā līmenī piezemēšanās notiek jau ar dažādiem “apgrūtinājumiem”, piemēram, lēcieni naktī, lēcieni pilnā ekipējumā, ar ieroci, ar konteineru.

“Lekt ar konteineru un lekt naktī – tas jau ir nopietni. Ja cilvēki iedomājas, ka atbrauc uz apmācību jaunie izpletņlēcēji izklaidēties, tad otrais līmenis  tiešām ir nopietns. Izlekt naktī pilnīgā tumsā un laisties lejā, lekt ar konteineru 25-30 kg, kurš piekabināts izpletņlēcējam priekšā starp kājām  – tas nemaz nav tik vienkārši,” viņš saka.

Image

Dažādas krāsas apgaismes ķermeņi nakts lēciena laikā ir uz paša izpletņlēcēja, jo parasti viņus desantē no lidmašīnas pa diviem, un tas nepieciešams, lai gaisā nesaskrietos. Tāpat pie kājām ir piestiprināts lukturītis , lai redzētu brīdi brīdi pirms trieciena pret zemi. Naktī izpletņlēcēji redz vēja virzienu pēc izgaismotas bultas, skrejceļa apgaismes lampiņas, taču pārējais viss ir tumsā, īpaši, ja notiek kāda problēma ar izpletņa kupolu, tad tas ir liels izaicinājums.

Tāpat A. Laurītis NBS izlases sastāvā joprojām turpina arī savas izpletņlēkšanas sporta gaitas un piedalās sacensībās, tai skaitā pasaules čempionātos. Šogad paspējuši startēt Austrijā notiekošajās CISM sacensībās, ka arī Lietuvā.

Uz jautājumu, kas ir tas, kas atkal un atkal liek kāpt lidmašīnā un vēlreiz lekt,

A. Laurītis atbild – tā kā tas ir bērnības sapnis, kuru sācis piepildīt jau diezgan agri, un tas ļoti iepaticies, tad viņš to turpina darīt visu mūžu.