Zemessardzes brigāžu komandieri par 30 gadu laikā padarīto un vēl darāmo

Līdz ar Latvijas izvēli iestāties NATO, kas pamatojās uz vienotu starpvalstu drošības garanta un atbalsta iegūšanu, izmainījās Valsts aizsardzības sistēmas attīstības uzdevumi. Lai izveidotu NATO militāriem standartiem atbilstoši nokomplektētas vienības, nodrošinātu centralizētu apmācību zemessargiem un profesionālā militārā dienesta karavīriem, pakāpeniski tika uzsākti Zemessardzes struktūras attīstības pasākumi.

To uzdevums bija pilnvērtīgi iekļaut Zemessardzes vienības kopējā NBS struktūrā un operatīvā vadības sistēmā. Sākot ar 2000.gadu pakāpeniski tika apvienotas sākotnēji izveidotās Zemessardzes brigādes un bataljoni, Zemessardzes atsevišķās vienības tiek pārveidotas un pievienotas Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību sastāvam.

Aptaujātie brigāžu komandieri atzina, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir parādījis, cik svarīga ir valsts aizsardzība, kurā katrs iedzīvotājs ir daļa no tās. Tāpat komandieri atzina, ka ir nepieciešams arvien vairāk attīstīt spējas un kapacitāti, lai krīzes gadījumā varētu ātri un efektīvi rīkoties. Tuvākajā nākotnē tiks likts papildus uzsvars uz inženieru un medicīnas rotu attīstību, kas kaujas laukā ir būtiska sastāvdaļa. Tāpat ar lielu nepacietību tiek gaidīti Latvijā ražotie “Patria” bruņutransportieri, kas sniegs papildus spējas ātri reaģēt uz krīzes situācijām.

Image

Katrs komandieris portālam “Sargs.lv” atzina, ka šo 30 gadu laikā vislielākais paldies ir jāsaka pašiem zemessargiem un viņu ģimenēm, kas ir būtiskākais Latvijas aizsardzības stūrakmens. Brigāžu komandieri izsaka lielu pateicību visiem bijušajiem un esošajiem zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un profesionāla dienesta karavīriem, kuri katrs ir devuši pienesumu Latvijas aizsardzības nozarē, lai Latvija kļūtu drošāka un labāka valsts.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Pulkvedis Kaspars Pudāns

Kādreiz Zemessardzei bija nepieciešams vairāk pievērsties tieši iekšējai drošībai, jo vēl 90. gadu sākumā Latvijā atradās arī krievu karaspēks un dažādi noziedzīgi grupējumi. Tagad tā ir būtiski mainījusies.

Pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma Krimā aizsardzības nozare saprata, ka uzsvars jāliek uz ārējiem apdraudējumiem. Skaidrs, ka Rīga ir Latvijas “smaguma centrs” un ir nepieciešams izstrādāt plānu tās aizsardzībai, tāpēc tika pieņemts lēmums 2018. gadā atjaunot Rīgas brigādi. Šo gandrīz piecu gadu laikā esam nopietni strādājuši pie brigādes pilnveidošanas.

Šobrīd mēs strādājam pie brigādes infrastruktūras uzlabošanas, jo šobrīd brigādei nav pašai savs poligons, kurā rīkot dažāda veida apmācības, taču tas vairāk ir atkarīgs no valsts finansējuma, lai šādus plānus realizētu. Arī lielais šī brīža zemessargu skaita pieaugums rada izaicinājumus, jo ir nepieciešama papildus vieta un instruktori, lai apmācītu jaunos interesentus. Krievijas uzsāktais pilna mēroga uzbrukums daudziem atvēra acis, cik patiesībā brutāli un apjomīgi arī mūsdienās var veikt konvenciālus uzbrukumus neatkarīgām valstīm. Iedzīvotāji ir sapratuši, ka ir svarīgi būt gataviem un spējīgiem reaģēt uz krīzes situācijām, lai aizsargātu sevi, ģimeni un valsti.

Image

Mēs aktīvi strādājam pie spēju attīstības. Šobrīd viena no primārajām lietām ir pretgaisa aizsardzība, kura kā mēs redzam Ukrainā ir ļoti nozīmīga spēja. Mums ir jāspēj sargāt Rīgas kritiskā infrastruktūra un iedzīvotāji.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris Pulkvedis Gunārs Kauliņš

Šo pēdējo gadu laikā esam strauji attīstījušies, un mums 2. Vidzemes brigādē šobrīd ir seši bataljoni, no kuriem viens ir profesionālā dienesta karavīru bataljons un šobrīd spējas un ekipējums ir tāds, par kādu 90. gados varēja tikai sapņot.

Šobrīd paaudzes ir nomainījušās un laika gaitā motivācija dažādu notikumu rezultātā ir regulāri mainījusies, taču tagad, kad Krievija ir uzsākusi pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai, sabiedrības un zemessargu motivācija un vēlme aizstāvēt savu valsti ir atgriezusies teju 1991. gada līmenī.

Image

Viens no lielākajiem izaicinājums gan toreiz, gan šobrīd ir viens – personāls. Pēdējos desmit gadus Zemessardzes struktūra ir augusi, 2014. gadā piedzīvojot visstraujāko pieaugumu Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā dēļ. Arī šobrīd Zemessardze piedzīvo lielu jauno zemessargu pieplūdumu, kuri apzinās nepieciešamību krīzēs gadījumā būt gatavībā.

Otrs izaicinājums ir jaunāko komandieru apmācība. Šobrīd likums paredz, ka lēmumus par aizsardzību ir jāpieņem arī jaunākajiem komandieriem, kas man kā brigādes komandierim uzliek par pienākumu šos jaunākos komandierus apmācīt tā, lai nepieciešamības gadījumā tiktu pieņemti pareizākie lēmumi.

Trešais izaicinājums, kas laika gaitā ir uzlabojies, ir apmācību vietu nodrošināšana. Veiksmīgas sadarbības rezultātā arvien operatīvāk ir iespējams vienoties ar zemju saimniekiem par viņu teritorijas izmantošanu mācību nolūkiem. Arī Aizsardzības ministrija un NBS turpina attīstīt savus militāros poligonus, kas ļauj mums trenēties, piemēram, ar modernākiem tālas darbības ieročiem.

Viens no uzsvariem tiek likts uz ātrās reaģēšanas vienībām, kurām ļoti īsā laika posmā ir jāspēj ierasties noteiktajā vietā un laikā, lai pildītu kaujas uzdevumus.

“Ja citām vienībām ir laiks sagatavoties, tad ātrās reaģēšanas vienībām šis laiks ir krietni mazāks. Mums ir jāspēj ātri izsniegt munīciju, ekipējumu un ieročus, lai pēc iespējas ātrāk varētu reaģēt uz apdraudējumu. Kājnieku spēja ir tikai daļa no brigādes gatavības, jo tikpat svarīgi ir nodrošināt arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma funkcijas, kas ir artilērijas atbalsts, apgāde, prettanku ieroči, inženieri, pārapgāde un medicīnas personāls,” sacīja pulkvedis G. Kauliņš.

Ir jāattīsta sadarbība starptautiskajās mācībās, lai štābs un karavīri būtu gatavi integrēties gan sauszemes spēku, gan multinacionālās divīzijas “Ziemeļi” un gan valsts iestāžu struktūrās, lai veiktu efektīvu un koordinētu sadarbību.

Image

Tuvākajā laikā mēs saņemsim papildus bruņojumu, ieročus, Patria un attīstīsim prettanku un pretgaisa spējas.

Pirms divām nedēļām atklājām jaunu, modernu brigādes štāba ēku un drīzumā plānojam 26. kājnieku bataljona pārvietošanu uz jaunām telpām Madonas novadā.

Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris Pulkvedis Gunārs Vizulis

Šo 30 gadu laikā ir notikušas daudz izmaiņas, kuras ietekmēja gan mūsu 3. Latgales brigādi, gan Zemessardzi kopumā. 2003. gadā notika kārtējā reorganizācija un tika apvienoti vairāki bataljoni. Mēs esam Latgales brigāde, taču tad sanāca tā, ka mūsu pakļautībā bija bataljoni, kas ģeogrāfiski neatradās Latgalē, piemēram, 31. bataljons, kas dislocēts Alūksnē. Jāatzīst gan, ka šobrīd arī mūsu pakļautībā ir 55. bataljons, kas atrodas Aizkrauklē. Šobrīd mūsu brigādes atbildībā ir seši bataljoni.

Mēs redzam, ka ārējie draudi un drošības situācija pasaulē mainās nepārtraukti, tāpēc 2018. gadā tika pieņemts lēmums par profesionālās armijas bataljona izveidi Latgalē, Lūznavā.

Image

Šobrīd mēs attīstām visas brigādes spējas un cenšamies attīstīt arī infrastruktūru, kuras attīstība ir atkarīga arī no valsts finansiālajām iespējām. Mēs liekam uzsvaru uz vieglo kājnieku spēju attīstību un ieroču modernizēšanu. Situācija Ukrainā mums ir parādījusi, cik svarīgas ir prettanku un pretgaisa aizsardzības spējas, lai pilnvērtīgi un efektīvi aizsargātu savu valsti.

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris Andris Rieksts

Dažādas izmaiņas notiek, balstoties uz ģeopolitisko situāciju, piemēram, kad mēs jūtamies droši, tad finansējums tiek samazināts, taču pēdējā laika notikumi parāda, ka mums ir jāstiprina un jāpalielina valsts aizsardzība.

Stājoties amatā, man pirmais izaicinājums bija pārvietot brigādes štābu no Liepājas uz Kuldīgu, kas radīja personālsastāva trūkumu, jo daļa nevēlējās pārvākties uz dzīvi citur. Šobrīd atskatoties, varu teikt, ka uzdevums tika veiksmīgi izpildīts un nu jau vairāk kā trīs gadus štābs efektīvi funkcionē Kuldīgā.

Image

Arī Mežaines poligona pārņemšana bija liels izaicinājums, jo tas vairākus gadus bija atstāts novārtā, un daba kopā ar cilvēkiem šo objektu bija krietni ietekmējusi. Kad tiks pabeigta īpašumu pārņemšana, tad mums būs aptuveni 800 hektāru liels mācību poligons, kurā attīstīt savas prasmes. Tagad izaicinājums ir arī lielais zemessargu pieplūdums, taču tas ir pozitīvs izaicinājums. Ja iepriekš apmācīja, piemēram, nodaļas sastāvā zemessargus, tad tagad tas skaits ir daudz lielāks, kas nozīmē arī lielāku instruktoru skaitu un apgādes izaicinājumus.

Brigādes atrašanās vieta nozīmē, ka mēs nebūsim pirmie, kuri saņems modernākos ieročus, taču mūsu galvenais uzdevums ir uzņemošās valsts funkciju pildīšana. Apdraudējuma gadījumā mēs varētu uzņemt sabiedroto spēkus, lai pēc tam tie varētu doties uzdevuma tālākā izpildē. Mums papildus ir jāattīsta arī inženieru spējas, lai nepieciešamības gadījumā varam nodrošināt mobilitāti un pretmobilitāti. Tāpat ir jādomā vairāk par krasta apsardzi, kuras nozīmību parādīja arī cīņas par Odesu, kuru krievi vairākkārtīgi centās ieņemt.