Viktorija Vlada: Zemessardze paver citu skatu uz dzīvi

Viktorija Zemessardzes 31.kājnieku bataljonā ir viena no civilmilitārās sadarbības speciālistēm. Sākotnēji viņu visvairāk ieinteresēju sakarnieka loma, tāpēc apgūta sakaru speciālistu pamatapmācība un pēcak arī civilmilitārās sadarbības pamatapmācība, kur svarīga spēja komunicēt, ieklausīties, sajust.

To, kādēļ uzsākusi Zemessardzes gaitas, viņa atceras skaidri – vidusskolā, iesaistoties Jaunsardzē, jau guvusi ieskatu tajā, kāds varētu būt dienests, tādēļ līdz ar pilngadību skaidri zināja, ka nākamais solis būs pievienošanās Zemessardzei.

Image

Šobrīd  jauniete studē Latvijas Jūras akadēmijā 2. kursā, viņa vēlas iegūt kuģa vadītāja kvalifikāciju. Arī akadēmijā viņa mācās veidot sakarus ar kolēģiem, piemēram, ja ir radusies bīstama situācija jūrā vai nepieciešams izveidot sakarus starp kuģi un ostu.

Meitene vēlētos, lai vairāk jauniešu būtu gatavi iesaistīties Zemessardzē, jo tā ir iespēja brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzībā. Nenoliedzami, tā studentiem ir arī laba iespēja gūt papildus ienākumus. Viņasprāt, Zemessardzē jāiesaistās visiem, kuri gatavi apgūt ko jaunu, patīk izaicinājumi, jaunu cilvēku iepazīšana un savas fiziskās formas uzlabošana. Zemessardze ir arī iespēja apvienot pamatdarbu ar būšanu daļai no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Turklāt nozarē vajadzīgi gan autovadītāji, gan pavāri, gan sakarnieki, gan citu specialitāšu pārstāvji.  Darbu iespējamas pielāgot ikvienam, vajag tikai vēlmi darboties.

Image

Image

Zemessardze ir arī vieta, kur nav jūtama absolūti nekāda dzimumu diskriminācija. Kā atzīst Viktorija, visi zemessargi, neraugoties uz dzimumu, ir vienādi. Arī viņa, tāpat kā visi citi, sniegusi atbalstu vakcinācijas centros, uzturējusi kārtību pasākumos, stāvējusi goda sardzē piemiņas pasākumos, tāpat pildījusi mācību uzdevumus, tostarp poligonā.

Viktorija atzīst, Zemessardze iemāca gan kolektīvo darbu, gan atbildības uzņemšanos ne vien par sevi, bet arī biedriem. Tā ir iespēja ieraudzīt Latviju, iepazīt cilvēkus gan no Liepājas, Balviem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Turklāt visi cilvēki ir izglītoti un pieredzes bagāti.

Nesen jauniete kopā ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas pārstāvjiem piedalījusies mācībās, kur komunikācija noritējusi angļu valodā. Viktorijai tā bijusi iespēja pilnveidot savas angļu valodas zināšanas, tāpēc šādas iespējas viņa novērtē arvien vairāk. Drīzumā viņa dosies savā civilās izglītības praksē un sešu mēnešu garumā atradīsies jūrā, pārvedot gāzes kravu. Tad iespēja piedalīties Zemessardzes mācībās izpaliks, tomēr viņa zina, ka pēc gūtās pieredzes jūrā ar prieku atgriezīsies Zemessardzes rindās.

Image

Zemessardzes 31. kājnieku bataljonā zemessargu kandidātu reģistrācija tika sākta 1991. gada septembrī. Pirmie 107 kandidāti zemessarga svinīgo zvērestu deva 1991. gada 24. decembrī. 2003.gadā bataljons tiek apvienots ar Alūksnes 24.kājnieku bataljonu, līdz ar to bataljona atbildības teritorija aptvēra Balvu un Alūksnes novadus. 2005.gada janvārī bataljonam tiek pievienota Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem rota un bataljons tiek reorganizēts un pārsaukts par Zemessardzes 31.aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem bataljonu.



2009. gada decembrī bataljona štābs tika pārvietots no Balviem uz Alūksni un šobrīd viss bataljons ir izvietots vienās telpās kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu.

 Šobrīd 31. kājnieku bataljona atbildības teritorijā atrodas Alūksnes un Balvu novads, kā arī Smiltenes novada Apes, Gaujienas, Trapenes, Virešu pagasts un Apes pilsēta. Bataljona devīze ir "Savai tautai, tēvzemei un brīvībai".

 Kopš 2021. gada 2. jūlija bataljona komandieris ir pulkvežleitnants Jānis Freimanis. Bataljonā dienesta pienākumus pilda aptuveni 300 zemessargu.

31.kājnieku bataljona zemessargi ir patriotiski, profesionāli un gatavi aizsargāt Latviju. Esi savas zemes sargs – stājies zemessardzē, zvanot pa tālruni 26584311 vai rakstot uz e-pastu 31bnlf [dot] mil [dot] lv  .