Aizsardzības ministrija izstrādājusi likuma grozījumus, kuri paredz, ka zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā Ministru kabineta lēmuma par zemessargu mobilizāciju pieņemšanas, izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās gadījumā.
Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai zemessargu mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā var ieskaitīt atsevišķus zemessargus, nosakot paaugstinātas gatavības režīmu pārējiem.
Grozījumos iestrādāta norma, ka kārtību, kādā zemessargus ieskaitīs aktīvajā dienestā zemessargu mobilizācijas, izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās gadījumā un kārtību, kādā noteiks paaugstinātas gatavības režīmu Zemessardzes vienībām izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā, noteiks aizsardzības ministrs.
Kā uzsver Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, Zemessardze sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmāca Zemessardzes personālsastāvu un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir valsts aizsardzības uzdevumu pildīšana.
Saskaņā ar Krimināllikumu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, sabiedrisko nekārtību, terorisma vai bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par dezertēšanu, izvairīšanos no aktīvā dienesta, par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas karavīru var sodīt ar brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tā kā izņēmuma stāvokļa tiesiskais režīms var tikt attiecināts tikai uz atsevišķu valsts teritorijas daļu, grozījums Zemessardzes likumā paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus attiecīgi uzturot paaugstinātas gatavības režīmā.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu – kara laiks iestājas, ja ārējais ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.
Savukārt saskaņā ar likuma, "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināts, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšējie nemieri. Minētajos gadījumos Mobilizācijas likums paredz Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanu aktīvajā dienestā.