Kuģis “Tālivaldis” atgriežas no dežūras NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā

Kuģis “Tālivaldis” mājās atgriezās gandrīz stundu ātrāk nekā plānots. Izmaiņas grafikā ietekmējis stiprais vējš, kas, kuģim pa jūras vārtiem ienākot, sasniedzis tuvu pie 20 metriem sekundē. Kā vēlāk sacīja kuģa komandieris komandleitnants Deniss Jeļcovs – paspējām, kaut laika apstākļi faktiski bija jau uz robežas.

Vairāk nekā 40 cilvēku lielā kuģa komanda no klāja kāpa, cepures pieturēdami, jo vējš bija ievērojami pieņēmies spēkā. Krastā karavīrus sagaidīja gan Jūras spēku vadības pārstāvji, gan tuvinieki.

Viņu vidū arī dižmatroža Andreja Ščedļuka mamma, kura bijusi satraukta, iepriekšējā vakarā izdzirdot laika prognozi. “Vakar uzzinot, ka nāk vētra, visu  nakti negulēju, visādas domas galvā. Bet nu sagaidīts ir. Šī ir jau otrā reize, kad dēls ilgāku laiku ir prom jūrā, bet pie tā īsti nemaz nevar pierast. Mamma jau vienmēr pārdzīvo, uztraucas, kā viņam tur iet.”

Dižmatrozis A. Ščedļuks, tiekoties ar mammu un māsām, sacīja, ka ir patīkami atgriezties mājās, kur sagaida ģimene. “Pati dežūra bija ļoti veiksmīga –  tehnika nepievīla, pašiem arī viss bija kārtībā, komanda saticīga, tā kā tie bija labi pavadīti četri mēneši,” sacīja dižmatrozis A. Ščedļuks.

Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandieris komandkapteinis Gvido Ļaudups, sagaidot kuģa ”Tālivaldis” komandu, uzslavēja visus par paveikto.

Bet lielāko paldies par atbalstu viņš sacīja tieši karavīru tuviniekiem – tas reizēm esot pats svarīgākais jūrnieku prombūtnes laikā.

Sagaidot savu vīru kaprāli Māri Pavlovski, sieva un meitas bija īpaši saviļņotas. “Esam ļoti priecīgas, mums šodien meitiņai dzimšanas diena, un tētis atbraucis kā dāvana.” Pats kaprālis M. Pavlovskis atzina, ka bija noilgojies pēc ģimenes un pirmais, ko visi kopā darīšot – sarīkos meitai dzimšanas dienas ballīti.

Savukārt virsleitnante Annija Paulauska atklāja, ka atsāks nodarboties ar sportu, jo uz kuģa visvairāk pietrūkusi tieši skriešana. “Tagad liekas neticami, ka pagājuši četrarpus mēneši. Lai arī šajā laikā kuģis uz dažām dienām bija piestājis gan Liepājā, gan Rīgā un varēja ar tuviniekiem uz brīdi satikties, tas tomēr bija citādi – visi zināja, ka pēc brīža atkal jādodas prom. Šodien ģimenes lokā baudīšu mammas gatavotās pusdienas. Un atsākšu skriet. Uz kuģa gan bija iespēja pamīties ar riteni, bet tas ir pavisam kas cits,” sacīja virsleitnante Annija Paulauska.

Arī kuģa komandieris komandleitnants Deniss Jeļcovs, rezumējot pēdējos mēnešos paveikto, uzslavēja kuģa komandu par padarīto darbu. “Citēšu NATO grupas komandiera vārdus, viņš teica – dzīve nodzīvota labi tad, ja ir, uz ko tiekties nākotnē un ko atcerēties pagātnē. Šis ir tas gadījums. Liels prieks par komandu, kas teicami izpildīja uzdevumus.”

Jau ziņots, ka mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis” jūlija beigās no Liepājas devās NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas dežūrā.

Šī grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. Vienība speciāli izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā spēj nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā.

Ikdienā NATO grupas kuģi piedalās veic manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņus un piedalās arī militārajās mācībās, iznīcinot mīnas. Kā viens no pakārtotajiem uzdevumiem ir patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā – ostu vizīšu laikā. Šajā grupā iekļauti septiņi kuģi no Latvijas, Dānijas, Norvēģijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas. Diplomātiskajās ostas vizītēs kuģi apmeklējuši Vāciju, Norvēģiju, Dāniju, Poliju, Igauniju un Latviju.

Latvijas bruņotie spēki NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā piedalās jau kopš 2007. gada. Bet 2017. gada jūlijā Latvijai pirmo reizi tika uzticēts pārņemt grupas komandvadību.

Tāpat NATO pretmīnu grupas sastāvā esošie kuģi kopā ar Baltijas valstu jūras eskadru (BALTRON)  piedalījās arī šī gada maijā Latvijas un Lietuvas teritoriālajā jūrā notiekošajās ikgadējās starptautiskajās militārajās mācības ”Open Spirit 2019” – kopumā 14 kuģi un ūdenslīdēju atmīnētāju komandas no 10 valstīm.  Šo mācību mērķis bija attīrīt kuģošanas ceļus un zvejas rajonus no Baltijas jūras dzelmē palikušajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, tādējādi samazinot iespējamos riskus kuģošanas drošībai, kā arī pilnveidot mācību dalībnieku zināšanas un iemaņas sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā.

Bet šī gada novembrī notika NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas un BALTRON kopīgās mācības “Hodops”. To laikā tika attīrīti kuģošanas ceļi Baltijas jūrā no spridzekļiem, kuri palikuši no iepriekšējās karadarbības šajā reģionā. Jūras dzelmē tika atrasti 56 sprādzienbīstami priekšmeti – 40 enkurmīnas un 16 grunts mīnas. Jūras spēku mīnu kuģis M-06 „Tālivaldis” mācībās atrada astoņas mīnas, no kurām septiņas bija Otrā pasaules kara vācu ražojuma grunts mīnas „LMB”.  Vienas šādas grunts mīnas sprāgstvielas svars ir 700 kilogramu, bet kopējais svars ir 960 kilogrami.