Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogā tagad ir par divām sudraba komandieru piemiņas naglām vairāk. Atgādinājumu par savu dienestu tajās atstājis pirmais Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Dainis Turlais un pulkvedis Juris Eihmanis, kurš pievērsās bruņoto spēku starptautiskās sadarbības nostiprināšanā.
Pašreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš skaidroja – vēsturiski piemiņa no abiem komandieriem ir palikusi Latvijas armijas karogā. Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogs, jeb komandiera standarts tika izveidots vēlāk un nu tās papildinājuši arī pārējie bijušie komandieri. “Tad, kad mani informēja, ka divu bijušo kolēģu piemiņas naglu standartā nav, es uz to ātri reaģēju. Esmu pateicīgs admirālim [Gaidim] Zeibotam par šo iniciatīvu,” portālam “Sargs.lv” sacīja ģenerālleitnants L.Kalniņš.
Pēc ceremonijas sarunā ar portālu “Sargs.lv” atvaļinātais pulkvedis Dainis Turlais atzina, ka darbs pie vienotu Nacionālo bruņoto spēku izveides bija ārkārtīgi smags. “Tomēr esmu Dievam pateicīgs, ka man bija sūtīta šī iespēja savai tautai un valstij atjaunot armiju,” viņš sacīja. Pulkvedis D. Turlais atzina, ka daudz pūļu īsi pēc valsts neatkarības atjaunošanas ticis pielikts gan, lai sagatavotu likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan, lai šis likums tiktu pieņemts.
Attēlā: atvaļinātais pulkvedis D.Turlais skūpsta Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogu, Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.
Otrs, ne mazāk svarīgs uzdevums bija Krievijas armijas izvešana, kas bija starptautiska mēroga izaicinājums. Kā atzīst pulkvedis D.Turlais, uz Latviju toreiz raudzījās pārējā pasaule.
Vērtējot pašreizējās Nacionālo bruņoto spēku spējas, pulkvedis D. Turlais atzina, ka skatās uz karavīriem ar lepnumu. “Šajā nozarē mūsu valstī notiek reāla attīstība un mēs esam reāla NATO dalībvalsts ar savu politiku, ar saviem resursiem un galvenais - kvalitāti. Latvijas karavīrs ir kvalitātes rādītājs NATO mērogā,” viņš teica.
Savukārt atvaļinātais pulkvedis Juris Eihmanis komandēja Nacionālos bruņotos spēkus brīdī, kad tika sākta aktīva sadarbība ar Latvijas ārvalstu partneriem un arvien pamanāmāk tika uzsākta virzība uz iestāšanos NATO.
Attēlā: atvaļinātais pulkvedis J.Eihmanis iestiprina sudraba naglu Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogā, Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.
Pulkvedis J. Eihmanis stāstīja, ka toreiz pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē Ādažu bāzē bija jāuzņem 600 ārvalstu karavīru, jāiekārto mācību lauki un jārisina citi jautājumi. Nostiprinot starptautisko sadarbību, aktīvi tika mācīta angļu valoda un NATO taktikas pamati.
“Gandarījums ir par to, ka tie pamati, ko toreiz ielikām, ir noderējuši Nacionālo bruņoto spēku tālākajā attīstībā. Viss, kas tika veidots tālāk, ir ar nesalīdzināmi citādāku kvalitāti,” viņš sacīja.
Savukārt ģenerālleitnants L.Kalniņš, vērtējot savu priekšgājēju darbu atzina, ka Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas sākums nebija viegls, tomēr šo komandieru veikums ir īpaši izceļams.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzinīgi novērtēja savu priekšgājēju darbu, uzsverot, ka šis posms Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, būtu padziļināti jāpēta vēsturniekiem, jo struktūras pamati tika veidoti akūta finansējuma trūkuma apstākļos, daudz panākot uz bruņotajos spēkos dienošo cilvēku entuziasma rēķina.