Bijušie NBS komandieri karogā atstāj savas sudraba piemiņas naglas

NBS
Sargs.lv
karogs
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogā tagad ir par divām sudraba komandieru piemiņas naglām vairāk. Atgādinājumu par savu dienestu tajās atstājis pirmais Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Dainis Turlais un pulkvedis Juris Eihmanis, kurš pievērsās bruņoto spēku starptautiskās sadarbības nostiprināšanā.

Pašreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš skaidroja – vēsturiski piemiņa no abiem komandieriem ir palikusi Latvijas armijas karogā. Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogs, jeb komandiera standarts tika izveidots vēlāk un nu tās papildinājuši arī pārējie bijušie komandieri. “Tad, kad mani informēja, ka divu bijušo kolēģu piemiņas naglu standartā nav, es uz to ātri reaģēju. Esmu pateicīgs admirālim [Gaidim] Zeibotam par šo iniciatīvu,” portālam “Sargs.lv” sacīja ģenerālleitnants L.Kalniņš.

Pēc ceremonijas sarunā ar portālu “Sargs.lv” atvaļinātais pulkvedis Dainis Turlais atzina, ka darbs pie vienotu Nacionālo bruņoto spēku izveides bija ārkārtīgi smags. “Tomēr esmu Dievam pateicīgs, ka man bija sūtīta šī iespēja savai tautai un valstij atjaunot armiju,” viņš sacīja. Pulkvedis D. Turlais atzina, ka daudz pūļu īsi pēc valsts neatkarības atjaunošanas ticis pielikts gan, lai sagatavotu likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan, lai šis likums tiktu pieņemts.

Turlais

Attēlā: atvaļinātais pulkvedis D.Turlais skūpsta Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogu, Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.

Otrs, ne mazāk svarīgs uzdevums bija Krievijas armijas izvešana, kas bija starptautiska mēroga izaicinājums. Kā atzīst pulkvedis D.Turlais, uz Latviju toreiz raudzījās pārējā pasaule.

“Pirms katra sarunu raunda starp Latvijas un Krievijas delegācijām netrūka provokāciju. Ne visi ar “urrā saucieniem” bija gatavi parakstīt vienošanos, taču tā bija nozīmīga. Bija jārēķinās ar pretdarbībām. Karstasinīgu politiķu rīcības dēļ tas varēja beigties bēdīgi. Es kā komandieris to apzinājos. Apzinājos, ka varēja iestāties situācija, kurā jādod reālas pavēles. Tāpēc arī armijas komandieris allaž ir tas cilvēks, kam ir jāspēj pieņemt lēmumi un atdot pavēles brīžos, kad neviens cits to nav spējīgs darīt,” viņš stāstīja.

Vērtējot pašreizējās Nacionālo bruņoto spēku spējas, pulkvedis D. Turlais atzina, ka skatās uz karavīriem ar lepnumu.  “Šajā nozarē mūsu valstī notiek reāla attīstība un mēs esam reāla NATO dalībvalsts ar savu politiku, ar saviem resursiem un galvenais - kvalitāti. Latvijas karavīrs ir kvalitātes rādītājs NATO mērogā,” viņš teica.

Savukārt atvaļinātais pulkvedis Juris Eihmanis komandēja Nacionālos bruņotos spēkus brīdī, kad tika sākta aktīva sadarbība ar Latvijas ārvalstu partneriem un arvien pamanāmāk tika uzsākta virzība uz iestāšanos NATO.

Eihmanis

Attēlā: atvaļinātais pulkvedis J.Eihmanis iestiprina sudraba naglu Nacionālo bruņoto spēku komandiera karogā, Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.

“Man šis darbs palika atmiņā ar pirmajām starptautiskajām mācībām “Baltic Challange”, kurās piedalījās ASV jūras kājnieki, ASV Nacionālā gvarde, Lietuvas un Igaunijas kolēģi. Tās bija pirmās starptautiskās mācības Baltijā, kas turpinājās arī vēlāk. Tas bija liels izaicinājums, jo pieredzes šādu mācību rīkošanā nebija,” viņš teica.

Pulkvedis J. Eihmanis stāstīja, ka toreiz pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē Ādažu bāzē bija jāuzņem 600 ārvalstu karavīru, jāiekārto mācību lauki un jārisina citi jautājumi. Nostiprinot starptautisko sadarbību, aktīvi tika mācīta angļu valoda un NATO taktikas pamati.  

“Gandarījums ir par to, ka tie pamati, ko toreiz ielikām, ir noderējuši Nacionālo bruņoto spēku tālākajā attīstībā. Viss, kas tika veidots tālāk, ir ar nesalīdzināmi citādāku kvalitāti,” viņš sacīja.

Savukārt ģenerālleitnants L.Kalniņš, vērtējot savu priekšgājēju darbu atzina, ka Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas sākums nebija viegls, tomēr šo komandieru veikums ir īpaši izceļams.

“Nacionālie bruņotie spēki tika atjaunoti tukšā vietā. Aizejošā okupācijas armija aiz sevis neatstāja neko. Pulkvedim D. Turlajam, kurš sāka veidot bruņotos spēkus bija padomju armijas pieredze, taču jau tad viņš bruņotos spēkus orientēja uz rietumu standartiem. [..] Pulkveža Eihmaņa laikā nostiprinājās sapratne, ka ir daudz dziļāk jāievieš rietumu standarti. Toreiz palielinājās sadarbība ar ārzemju draugiem, turklāt pulkvedis J. Eihmanis bruņotajos spēkos ienesa brīvprātības vēju, jo pats nāca no Zemessardzes,” sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzinīgi novērtēja savu priekšgājēju darbu, uzsverot, ka šis posms Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, būtu padziļināti jāpēta vēsturniekiem, jo struktūras pamati tika veidoti akūta finansējuma trūkuma apstākļos, daudz panākot uz bruņotajos spēkos dienošo cilvēku entuziasma rēķina.

Dalies ar šo ziņu