Godasardzes rota no 15. līdz 19. februārim veica izdzīvošanas apmācības kursu ziemas laikā, piecas dienas dzīvojot lauka apstākļos. Apmācība paredzēta, lai karavīri uzturētu savas kaujas spējas un attīstītu iemaņas izdzīvot ziemas laikā. Ziemas kurss noslēgsies 22. februārī ar lēkšanas vingrinājumu āliņģī.
“Neskatoties uz to, ka Godasardzes rotas pamatpienākumi ir nodrošināt ceremoniālos pasākumus, mēs esam arī kājnieki un mums ir jābūt spējīgiem izpildīt jebkāda veida uzdevumus,” uzsver Godasardzes rotas 4. kājnieku vada komandieris leitnants Ričards Stacevičs.
Leitnants R. Stacevičs stāsta, ka ziemas kursa laikā karavīri apguva tādas prasmes kā slēpošanu un biovaku būvju veidošanu. “Pirmajā dienā karavīri uzbūvēja biovakus un pārējās dienās tos pilnveidoja. Paralēli notika nodarbības, kurās karavīri apguva orientēšanās prasmes, iemaņas ūdens iegūšanā un filtrēšanā, lamatu veidošanā un ugunskuru iekuršanā,” norāda leitnants R. Stacevičs. “Papildus praktiskajām prasmēm karavīri šeit apguva morālo noturību paaugstinātas slodzes apstākļos un darbu komandā. Brīdī, kad ir pieejams ierobežots ekipējums, ir jārūpējas par siltumu, jāsadala darbi un jādzīvo šaurā telpā āra apstākļos - morālā noturība, saliedēšanās un sadzīvošana ar biedriem ir ļoti nozīmīga.”
“Nodarbību laikā sarežģītākais bija biovaka izveide un siltuma uzturēšana. Būvējot biovaku, ir jāņem vērā daudzi aspekti, piemēram, vietas izvēle, ūdens tilpnes tuvums un malkas ieguves iespējas, lai maksimāli nodrošinātu biovaka siltināšanu. Savukārt grūtākais morālais pārbaudījums, apgūstot ziemas izdzīvošanas kursu, bija atteikšanās no ērtībām un ieradumiem,“ tā par iegūto pieredzi stāsta Godasardzes rotas 4. kājnieku vada 2. kājnieku nodaļas komandiera vietnieks dižkareivis Emīls Latišs.
Dižkareivis E. Latišs norāda, ka galvenais, ko karavīri attīsta, izejot ziemas izdzīvošanas kursu āra apstākļos, ir komandas darbs un saliedētība. “Apkārtējie aspekti kā dzīvošana šaurā vidē vai fiziskā slodze, vai kādi citi aspekti – tas viss var radīt emocionālu saspringumu. Šādos brīžos atklājas, cik labi varam saliedēties un viens ar otru sadzīvot.”