No 9. līdz 28. aprīlim Alūksnes novada «Meža Strautiņos» notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes rīkotā zemessargu militārās pamatapmācības nometne, kurā piedalījās 34 zemessargi no Zemessardzes 2. Vidzemes, 3. Latgales un 4. Kurzemes brigādes, kā arī no Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības.
Nometnē zemessargi apguva lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanas pamatprincipus, topogrāfiju, pirmo palīdzību, ierindas apmācību, kā arī uzlaboja fizisko sagatavotību.
Vienlaikus nometnē notika arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes nodaļas līmeņa komandējošā sastāva apmācība. Tajā zemessargi, kuri vienībās pilda nodaļas komandiera pienākumus, pilnveidoja iemaņas darbā ar personālsastāvu, pavēļu sagatavošanā un došanā, kā arī pildīja nodaļas komandieru pienākumus.
Nometnes noslēguma dienā apsveikt pamatapmācības nometnes dalībniekus bija ieradušies ap 40 viņu ģimenes locekļi, kuri ar interesi uzklausīja nometnes priekšnieka galvenā virsseržanta Ulda Velika stāstījumu par nometnes norisi, apskatīja un izmēģināja zemessargu ekipējumu, kā arī kopā ar zemessargiem baudīja pusdienas.
Ievērojot tradīcijas, nometnes laikā instruktori izvirzīja labākos zemessargus. Šoreiz tie bija divi — zemessargs Vents Lasis no Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības un zemessardze Sanita Grosberga no Zemessardzes 27. kājnieku bataljona.
Vents Lasis Zemessardzē dien jau pusotru gadu. Viņš atzina, ka trīs nedēļu nepārtraukts pamatapmācības process ir efektīvāks nekā to pašu prasmju apgūšana nedēļas nogalēs, kas aizņem daudz ilgāku laiku. «Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, lai gan izbrīvēt trīs nedēļas ir ļoti grūti, taču, ja uz apmācībām nāk tikai brīvdienās, tas nav tik efektīvi.» Lai piedalītos trīs nedēļu nometnē, Vents savā darbavietā — Rīgas domē — devies bezalgas atvaļinājumā. Jautāts, kas nometnē bijis visgrūtākais, Vents sacīja, ka tā bijusi fiziskā slodze, jo pēdējos astoņus gadus viņš lielākoties strādājis sēdošu darbu pie datora. Savukārt kā lielāko un vienlaikus vērtīgāko izaicinājumu Vents Lasis minēja iespēju sadarboties un saprasties ar dažāda vecuma cilvēkiem, kam katram ir savas intereses, pieredze un paradumi. «Tas bija vērtīgi personīgajai izaugsmei.»
Labākā nometnes zemessarga tituls Ventam Lasim bijis pārsteigums, par to viņš nav domājis un darījis visu, ko spējis. «Šī nometne man bija kā sava veida atvaļinājums, jo atpūtos no darba, ikdienas steigas un apkārtējiem,» gandarījumu pauda Vents.
Sanita Grosberga ikdienā ir vadītāja mazam Latvijas mājražotāju veikaliņam Cēsīs. Zemessardzē viņa iestājās pavisam nesen — šī gada februārī. «Vēlējos lietderīgi pavadīt brīvo laiku, veikt fiziskās aktivitātes un iegūt daudz jaunu zināšanu. Uz pamatapmācības nometni devos, lai sevi izzinātu, jo vēlējos saprast, vai varu būt zemessargs par visiem 100 procentiem. Mācību sākums bija grūts, dienas režīms ļoti intensīvs. Katru dienu instruktori mācīja ko jaunu, lai mēs — kursanti — būtu sagatavoti jebkurai situācijai, būtu psiholoģiski un fiziski spēcīgi. Nometnē viennozīmīgi grūtākais bija tas, ka visām darbībām bija laika limits, bet meitenēm jau patīk izbaudīt dušu un pucēties, taču tas viss bija jāaizmirst,» pēc nometnes pastāstīja Sanita. Viņa atzina, ka visgrūtākais bijis nakts uzdevums. «Pa nakti lija lietus, ļoti nosalu, bet viss, ko man iemācīja, padarīja mani tikai stiprāku. To, ka nevajag grūtībās padoties, bet tieši pretēji — ir jācīnās, lai kaut ko sasniegtu, es tagad mācu arī savai meitiņai.»
Apbalvojums kā labākajai zemessardzei Sanitai bijis liels pārsteigums. «Nometnes laikā mēs nezinājām, ka no zemessargiem kādu apbalvos. Es vienkārši pildīju visus uzdotos uzdevumus tā, kā mums mācīja, un darīju to, lai izprastu, nevis tikai darīšanas pēc. Ar pamatapmācības nometni esmu ļoti apmierināta, ir padarīta darba izjūta un liels gandarījums par paveikto. Tomēr zinu, ka šis ir tikai sākums, un turpinājums noteikti būs, lai atkal apgūtu kaut ko jaunu un sevi pilnveidotu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem instruktoriem par pretimnākšanu un atbalstu brīžos, kad kaut kas neizdevās. Nodaļas kurators mums iemācīja, ka mēs katrs esam vienas rokas pirksti, bet visi kopā dūre, un dūrei ir spēks.»