Jūras spēku flotiles komandieris: pie mums dien zelta cilvēki

 Savu dienestu Jūras spēkos viņš uzsācis pirms 23 gadiem, audzis kopā ar Jūras spēkiem, lielu daļu karjeras aizvadījis citos spēku veidos, tagad atgriezies un gatavojas pirmajiem lielajiem darbiem jaunajā un vienlaikus arī labi pazīstamajā vienībā.

— Ar kādām izjūtām stājāties jaunajā amatā?

— Biju pārsteigts. Atklāti sakot, nebiju gaidījis šo iespēju. Lai gan — taisnība tā īsti nebūs, jo kurš virsnieks, kas reiz dienējis Jūras spēkos, nav kādreiz sevi redzējis komandiera lomā? Jāsaka gan, ka mana dienesta gaita līdz Jūras spēku komandiera amatam virzījusies neparedzamiem līkločiem. Daudzus gadus strādāju diplomātiskajā jomā kā militārais atašejs, esmu gādājis par bruņoto spēku nodrošinājumu. Nevarētu teikt, ka saikne ar Jūras spēkiem šajā laikā būtu pārtrūkusi, taču lielas cerības kādreiz tur atgriezties man nebija.

Man ir liels gandarījums, jau tagad ir bijis daudz interesantu atklājumu un iespaidu, un esmu pārliecināts, ka nākotnē tādu būs vēl vairāk. Lai kā arī karjera veidojusies līdz šim, šī tomēr ir joma, ko es pārzinu. Nekādus šokus vai nepatīkamus pārsteigumus negaidu. Saprotu, ka Jūras spēki vairs nav tādi, kādi tie bija pirms 15 gadiem — nāk jauna virsnieku paaudze ar savu izglītību, pieredzi un skatījumu uz lietām, arī kuģi ir citi. Bet tas viss piederas pie lietas.

— Vai jau ir skaidrība, pie kuriem darbiem jāķeras vispirms?

— Es vēl nevaru teikt, ka pilnībā pārskatu spēles laukumu — galu galā vēl nav pagājis pat mēnesis kopš stāšanās amatā. Taču man ir skaidra nojausma par lietām un procesiem, kas notiek. Līdz nepieciešamai detalizācijas pakāpei nonāksim laika gaitā.

Ja runājam par īstermiņa uzdevumiem, tad man ir padomā daži administratīva rakstura uzlabojumi, kas neprasīs papildu resursus ne cilvēku, ne finanšu ziņā, taču tie noteikti dos zināmus uzlabojumus, lai darbs ritētu efektīvāk un raitāk. Pieļauju, ka cilvēkiem, kas ilgstoši strādā Jūras spēkos, iestājas zināma rutīna, taču es pašlaik esmu cilvēks, kurš atgriežas šajā jomā it kā no malas, tādēļ saredzu iespējas un lietas, ko var uzlabot procesā.

Savukārt, ja runājam par ilgtermiņa projektiem, te lielas izmaiņas perspektīvā nav paredzamas. Jūras spēku flotile ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un attīstās kopā ar tiem atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijai. Mēs esam cieši integrēti kopējā sistēmā, strādājam daudzos kopīgos projektos ar citiem spēku veidiem.

Protams, būs jādomā par investīcijām — rūpīgi jāanalizē esošā situācija un jāsaprot, kurā brīdī investēt cilvēkos un kurā — dzelžos. Aizsardzības budžeta stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, un tas mums ļaus atsākt pareizu, visām tehnoloģiskajām prasībām atbilstošu kuģu uzturēšanu. Pieļauju, ka iepriekšējos gados, īpaši krīzes laikā, šis tas ekonomijas dēļ varētu būt izlaists. Taču nav jau nevienas tehnikas vienības, kur strādātu pilnībā viss. Mēdz teikt — ja kaut kas strādā, tad nevajag to remontēt un līst iekšā ar skrūvgriezi. Taču katru gadu nemitīgi pieaug tehnikas noslodze, jūrā pavadīto stundu un dienu skaits, un es tomēr esmu par to, lai mūsu tehnika būtu pēc iespējas labākā stāvoklī, tādēļ pastiprināti strādāsim arī pie šī jautājuma.

— Jūras spēki pa šiem gadiem noteikti ir mainījušies. Kādas izmaiņas jūtamas visvairāk?

— Kā jau teicu, ir izaugusi jaunā virsnieku paaudze, kurai raksturīgs cits skatījums uz dzīvi un dienestu nekā tiem virsniekiem, kuri sāka savu karjeru vēl 90. gadu sākumā. Tas ir pašsaprotami un ļoti labi — arī Jūras spēki mainās un iet līdzi laika garam. Man pašam ir īpašs prieks par to, ka diezgan bieži satieku cilvēkus, kuri dienestam veltījuši daudzus savas dzīves gadus, var teikt — izauguši kopā ar Jūras spēkiem. Piemēram, nesen satiku puisi, kuru atceros vēl no obligātā militārā dienesta laikiem, taču tagad viņš ir virsnieks, komandleitnants. Patiešām prieks, ka šie cilvēki sevi veltījuši dienestam.

— Personālsastāva problēmas nav svešas arī Jūras spēku flotilei?

— Diezgan daudzi nāca dienēt tieši uz Jūras spēkiem, lai iegūtu konkurētspējīgu izglītību. Īpaši aktuāli tas bija krīzes laikā. Nodienējuši piecus gadus, daļa jauno virsnieku kontraktu nepagarina un atstāj dienestu labākas dzīves meklējumos. Pēc mūsu speciālistiem ir liels pieprasījums gan tepat Latvijā, komercflotē, gan arī ārzemēs. Zinu vismaz četrus virsleitnantus, kuri aizgājuši no dienesta pēdējā pusgada laikā. Tāpēc vēlreiz vēlos uzsvērt — tie patiešām ir zelta cilvēki, kuri velta savu dzīvi dienestam Jūras spēkos. Tas prasa daudz — gan no paša cilvēka, gan viņa ģimenes. Daudz laika jāaizvada jūrā. Bet tāds šis darbs ir, ar to bija jārēķinās, uz to parakstoties. Katrā gadījumā — nekādu čīkstēšanu un žēlošanas no dienesta biedriem neesmu dzirdējis. Bet varbūt tāpēc neesmu dzirdējis, ka viņi lielāko daļu ir jūrā (smejas).

Es tomēr domāju, ka arī tie, kuri pēc zināma laika aiziet no dienesta Jūras spēkos, nav nekāds zaudējums, jo Latvija kopumā no tā iegūst — gan ekonomiski, gan atpazīstamības ziņā. Visi šie labi izglītotie, profesionālie cilvēki nes Latvijas vārdu pasaulē.

Statistiski mēs bruņotajos spēkos esam vislabāk nokomplektētais spēku veids, mums ir 98% no tā personālsastāva, ko atļauts finansiāli uzturēt. Bet, kā zināms, statistika ne vienmēr ataino patieso situāciju. Arī mums mēdz būt cilvēku deficīts, īpaši ņemot vērā jau minēto kadru mainību.

 — Ko varat piedāvāt jaunajiem cilvēkiem, kas domā par tālāko karjeru?

— Interesantākais, protams, ir mūsu piedāvātā izglītība. Vispār jau dienests Jūras spēkos pats par sevi ir ļoti interesants, būtībā katrs cilvēks te var atrast sev vietu un lietojumu. Ja ir kādas veselības problēmas vai nav pietiekama fiziskā sagatavotība, lai kvalificētos dienestam uz kuģiem, var strādāt krastā — apgādes, štāba vai Jūras novērošanas un sakaru dienesta amatos. Iespēju ir diezgan daudz. Manuprāt, ja vidusskolas absolvents vēl nav izlēmis, ar ko nodarboties, viņš noteikti var pamēģināt dienestu Jūras spēku flotilē. Tā ir ļoti laba iespēja tiem, kuri vēl nav atraduši savu aicinājumu dzīvē. Zinām, ka rekrutējoties lielākā daļa redz sevi Speciālo uzdevumu vienībā vai kādā citā supervienībā, taču, ja tas neizdodas, ar to dzīve nebeidzas — pie mums dienests ir ne mazāk interesants un spraigs.

— Vai ir kāds īpašs vēstījums vai veltījums, ko gribat nodot lasītājiem?

— Es vēlos mūsu virsniekiem — gan topošajiem, gan esošajiem — atgādināt, ka mūsu dienests nav tikai uzšuves uz formas tērpa. Jūras spēku virsniekam ir jābūt arī sirdij, kas veltīta šim darbam, un prātam, kas ļauj darīt šo darbu vislabākajā iespējamajā veidā. Ja reiz mēs esam izvēlējušies šo profesiju, tad pie tās ir jāturas. Un jāatceras, ka virsnieks esi un paliec vienmēr — arī tad, kad formas tērps pēc darba novilkts.