Bruņoto spēku pārstāvis iepazīstina ar Latvijas pieredzi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas jomā

NBS I 10.04.2015
Sargs.lv
NBSpasākumi
Lejnieks
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

No 7. līdz 10. aprīlim ANO galvenajā mītnē Ženēvā, Šveicē notika Konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanas vai ierobežošanas konvencijas Otrā labotā protokola un Piektā protokola ekspertu sanāksmes, kurās klātesošos ar Latvijas pieredzi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas jomā iepazīstināja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis.

Bruņoto spēku pārstāvis iepazīstina ANO ekspertu sanāksmes dalībniekus ar Latvijas pieredzi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā

Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona Nesprāgušas Munīcijas Neitralizēšanas rotas komandieris kapteinis Oskars Lejnieks klātesošos informēja par Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas dienesta attīstību un izaicinājumiem, neitralizējot improvizētās spridzināšanas ierīces apdzīvotās vietās, kā arī par detonatoru veidiem, kas tiek izmantoti, izgatavojot improvizētās spridzināšanas ierīces.

Ekspertu sanāksmēs piedalījās vairāk kā 200 dalībnieku no dažādām konvencijas dalībvalstīm un novērotājvalstīm.

Pēdējo 15 gadu laikā bruņotie spēki ir spējuši ne tikai izveidot nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas spējas, bet arī nodot uzkrāto pieredzi kolēģiem Afganistānā, Irākā un Kosovā, kā arī sniegt atbalstu citām valstīm.

Konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanas vai ierobežošanas konvencija stājās spēkā 1983.gadā un tajā ir 117 dalībvalstis. Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1993.gada un ir pievienojusies visiem tās papildprotokoliem.

Konvencijas Otrais labotais protokols regulē mīnu, lamatu un citu sprāgstošu ierīču lietošanu, veicinot civiliedzīvotāju drošību gan militāro konfliktu laikā, gan pēc tiem.

Konvencijas Piektais protokols Latvijā stājās spēkā 2010.gada 16.martā. Tas uzliek bruņotā konfliktā iesaistītām valstīm par pienākumu to kontrolētajās teritorijās veikt sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu, kā arī visus nepieciešamos pasākumus civiliedzīvotāju aizsardzībai, tostarp skarto teritoriju iezīmēšanu, iežogošanu un novērošanu.

Šogad Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Raimonds Jansons ir konvencijas Otrā labotā protokola prezidents un Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība Ženēvā ir konvencijas Piektā protokola 3. un 4. panta koordinatore.