ASV armija kopā ar Lielbritānijas militārpersonām šomēnes Lietuvā aizvadījusi plašas mācības, kuru mērķis bija pilnveidot NATO spēku spējas cīņā pret bezpilota lidaparātiem, vēsta “Forbes”.
Mācības “Project Flytrap 5.0” notika aptuveni 30 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. Tajās ASV un Lielbritānijas karavīri strādāja pie tā, lai apvienotu taktiku un tehnoloģijas, kas nepieciešamas dronu atklāšanai, pārtveršanai un iznīcināšanai mobilas karadarbības apstākļos.
Kā norādīts publikācijā, “Flytrap” mācību sērija sākās pērn un ir daļa no NATO austrumu flanga atturēšanas iniciatīvas. Tās mērķis ir stiprināt alianses austrumu robežas aizsardzību. Iepriekš šādas mācības notikušas Vācijā un Polijā, bet to mērogs pakāpeniski pieaug, pielāgojoties arvien plašākai dronu izmantošanai karā.
Mācību laikā dalībnieki pārbaudīja vairāk nekā 50 jauninājumus, tostarp dronu pārtvērējus, sensorus un bezpilota sauszemes transportlīdzekļus. Ražotāju pārstāvji saņēma tūlītēju atgriezenisko saiti no karavīriem, kuri šīs tehnoloģijas izmēģināja praktiskos apstākļos.
Nākamajā mācību kārtā plānots palielināt iesaistīto spēku skaitu līdz brigādes līmenim.
ASV armijas galvenais tehniskais direktors Aleksandrs Millers intervijā “Forbes” skaidroja, ka “Project Flytrap” radās no nepieciešamības pāriet tālāk par statisku objektu aizsardzību. Pēc viņa teiktā, NATO spēkiem jāspēj integrēt sensorus un pretdronu taktiku tuvās kaujas un manevru karadarbības apstākļos.
Millers uzsvēra, ka cīņa pret droniem nav tikai augsto tehnoloģiju jautājums. Tikpat svarīga ir karavīru spēja pārvietoties, uzturēt sakarus, izmantot maskēšanos, tīklus un citus vienkāršus, bet efektīvus risinājumus.
Viņš arī uzsvēra, ka visi iesaistītie partneri ieguvuši taktisku labumu no sadarbības. Pēc Millera teiktā, ASV karavīri dažu dienu laikā apguva jaunas tehnoloģijas un pēc tam kopā ar vietējo uzņēmumu inženieriem sniedza tiešu vērtējumu par to izmantojamību kaujas apstākļos.
Īpaša loma mācībās bija Lielbritānijai. ASV un britu spēki kopīgi strādāja pie taktisko datu arhitektūras apvienošanas, lai to varētu izmantot pret uzbrūkošiem droniem. Millers norādīja, ka Lielbritānija jau no sākuma bijusi uzticams partneris šajā projektā un piedāvā savas pieejas tehnoloģiju izmantošanā.
Viņš īpaši izcēla britu uzmanību karavīru individuālajai aizsardzībai, tostarp līdzekļiem, kas palīdz katram karavīram savlaicīgi saņemt brīdinājumus par apkārt notiekošo.
ASV armija vienlaikus cenšas samazināt dronu iznīcināšanas izmaksas. Millers skaidroja, ka tiek pētītas dažādas alternatīvas, tostarp īpaša munīcija, ko varētu izmantot esošajās ieroču sistēmās.
Viens no risinājumiem ir ložmetēju izmantošana ar speciāliem lādiņiem, kas sprāgst tuvu mērķim un rada šķembas, spējot notriekt dronus. Šāda pieeja ļautu izvairīties no situācijām, kurās lētu bezpilota lidaparātu pārtveršanai jāizmanto ļoti dārgi ieroči vai raķetes.
“Nav obligāti jāizvēlas visizsmalcinātākais risinājums. Ir labi jāsaprot problēma un jāatrod tas, kas palīdz to ātri atrisināt,” sacīja Millers.
