24. februārī Kijivā Latvijas, Lietuvas, Somijas un Ukrainas prezidenti, kā arī Dānijas, Igaunijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas premjerministri pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai un nosodīja Krievijas agresiju.
Tikšanās laikā līderi uzsvēra, ka Krievijas īstenotajam nelikumīgajam un neizprovocētajam iebrukumam būs ilgstoša ietekme uz Eiropas un transatlantisko drošību. Viņi atkārtoti apliecināja atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, norādot, ka Kijivas stiprināšana ir viņu galvenā prioritāte.
Līderi paziņoja par plāniem palielināt militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai, īpašu uzmanību pievēršot pretgaisa aizsardzībai un munīcijas piegādēm. Tāpat paredzēts ieguldīt Ukrainas aizsardzības industrijā un nodrošināt apmācības brigādes lieluma vienībai, ar iespēju paplašināt tās kapacitāti. Viņi arī aicināja sabiedrotos sniegt vēl lielāku militāro atbalstu.
Tikšanās dalībnieki uzsvēra apņēmību turpināt spiedienu uz Krieviju ar sankcijām, tostarp vēršoties pret tā dēvēto “ēnu floti”, lai vājinātu Krievijas spējas finansēt karu. Vienlaikus līderi uzsvēra nepieciešamību nodrošināt atbildību par Krievijas pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem.
Baltijas un Ziemeļvalstu līderi arī pauda atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā, atzinīgi novērtējot tās reformu progresu. Viņi uzsvēra, ka atbalstīs sarunu atvēršanu ar ES un cer, ka būtisks progress tiks panākts jau 2025. gadā.
Noslēgumā līderi apliecināja savu atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai, tostarp tās centieniem pievienoties NATO.
