“Latvijas un Somijas sadarbība kopīgai militārās industrijas attīstīšanai ir piemērs visai NATO aliansei,” pēc darba vizītes Somijā pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ceturtdien, 3. oktobrī, A. Sprūds apmeklēja Helsinkus, lai ar Somijas aizsardzības ministru Anti Hekanenu (Antti Häkkänen) pārrunātu kopīgi īstenotos militārās industrijas projektus, reģionālās drošības aktualitātes, kā arī turpmāko atbalsta sniegšanu Ukrainai.
“Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, kājnieku mobilitātei un netiešās uguns spējai joprojām ir izšķiroša nozīme kaujas laukā. Tādēļ mēs kopā ar Somijas partneriem jau sekmīgi īstenojam starptautisko “Patria” 6x6 bruņumašīnu projektu, kā arī kopīgi strādājam pie modulāro pulvera lādiņu ražotnes būvniecības Latvijā. Šie attīstības virzieni ir kritiski nepieciešami bruņotajiem spēkiem un stiprina Latvijas tautsaimniecību,” norāda A. Sprūds.
Jau ziņots, ka “Patria” 6x6 projektā šogad tika sasniegts nozīmīgs mērķis, uzsākot bruņumašīnu pilna cikla ražošanu Latvijā. Savukārt 2023. gadā dibinātā “Valsts aizsardzības korporācija” īsteno 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidi kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu “Nammo”, kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu “KNDS”.
Sanāksmes laikā ministri pārrunāja arī būtiskākos Baltijas jūras reģiona drošības izaicinājumus. Ministri bija vienisprātis, ka NATO sabiedrotajām valstīm ir vairāk jāiegulda pretgaisa aizsardzības stiprināšanā. Latvija un Somija tuvākajos gados ievērojami pilnveidos nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas, tomēr alianses ārējās robežas aizsardzība, tai skaitā gaisa telpā, ir arī kolektīva atbildība, kas jāīsteno nekavējoties.
Līdzīgs viedoklis ministriem bija par robežas stiprināšanu pret nelegālo migrāciju un pierobežas teritoriju nostiprināšanu pret militāriem apdraudējumiem. A. Sprūds iepazīstināja A. Hakkanenu par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas aizsardzības ministru vienoto pozīciju pēc 26. septembra tikšanās Daugavpilī. A. Hakkanens pauda viennozīmīgu atbalstu, ka ārējās robežas stiprināšanai ir jābūt Eiropas Savienības kopīgam interešu projektam, un tam ir jāparedz Eiropas Savienības finansējums.
