Igaunijas prezidents Alars Kariss ir ierosinājis NATO dalībvalstīm nopietni apsvērt plaša mēroga iesaukšanu armijā, apgalvojot, ka gatavība militārajam konfliktam ar Krieviju kļūst aizvien svarīgāka. Tāpat sarunā ar britu biznesa laikrakstu "Financial Times" Igaunijas prezidents uzsvēra, ka Eiropai ir jāsasniedz ASV aizsardzības izdevumi militārajā jomā, lai būtu gatava potenciālam karam, piebilstot, ka tas prasa divkāršot pašreizējo līmeni.
A. Kariss citēja datus, kas liecina, ka ASV valsts aizsardzības izmaksas veido 68% no visu NATO valstu attiecīgajām izmaksām. Ja ASV pagājušajā gadā valsts aizsardzībai iztērēja 793 miljardus eiro, tad NATO valstis Eiropā un Kanāda kopā iztērēja 373 miljardus eiro.
Prezidents piebilda, ka ir nepieciešams īpašs militārais nodoklis, lai palīdzētu nodrošināt vēlamo aizsardzības izdevumu pieaugumu.
Viena no reģiona valstīm, kurā noris iesaukšana armijā, ir jaunā NATO dalībvalsts Somija. Bijušais Lielbritānijas ministrs un bijušais Pārstāvju palātas Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Tobiass Ellvuds pēc Somijas apmeklējuma sacīja, ka var skaidri redzēt, ka Somijai ir visiespaidīgākais "totālās aizsardzības" modelis NATO".
T. Ellvuds norādīja uz Somijas ģeopolitisko atrašanās vietu aukstā kara laikā kā pamatojumu šim modelim, un šis pamatojums saglabājās arī pēc nesenās Vladimira Putina pārvēlēšanas amatā uz vēl sešiem gadiem.
Citā intervijā laikrakstam "Financial Times" Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs piekrita, ka tagad ir īstais laiks NATO dalībvalstīm paātrināt savus aizsardzības izdevumus un ieviest obligāto iesaukumu visās NATO valstīs.
"Ir nepieciešama nopietna diskusija par iesaukšanu armijā," viņš teica. "Neviens nevēlas karot. Bet problēma ir tā, ka neviens nevēlas, lai viņam uzbrūk. Un neviens nevēlas, lai šeit notiktu tas pats, kas notiek Ukrainā," sacīja E. Rinkēvičs.
Latvija pagājušajā gadā atjaunoja obligāto iesaukšanu armijā. Tāpat Igaunijā ir iesaukšana armijā uz astoņiem vai 11 mēnešiem atkarībā no specializācijas.