Krievijas karam Ukrainā turpinoties, Čehijas parlamenta apakšnams piektdien pieņēma valdības atbalstītu likumprojektu, kas paredz līdz NATO rekomendāciju līmenim paaugstināt valsts aizsardzības izdevumus.
Likums, kas vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā, paredz, ka Čehija aizsardzībai atvēlēs vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Pagājušā gadsimta 90.gados mēs to apsolījām NATO, un mēs neesam šo solījumu izpildījuši," runā parlamentā atzina Čehijas aizsardzības ministre Jana Černochova, piebilstot, ka valdības pienākums ir izpildīt solīto.
Šā gada valsts budžetā aizsardzībai Čehija atvēlējusi 1,5% no IKP.
Likums spēkā stāsies jūlijā un tiks attiecināts uz nākamā gada budžetu.
Čehija, kas NATO pievienojās 1999.gadā, bijusi spiesta pārskatīt aizsardzības izdevumus pēc tam, kad pērn februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Čehijas valdība Ukrainai ir sniegusi būtisku militāro un humāno palīdzību, kas ietver arī smago bruņojumu, piemēram, tankus.
Parlaments piektdien arī atviegloja nosacījumus čehu dienestam armijā un palielināja bonusus jaunajiem rezervistiem.
Janvārī Čehijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bijušais NATO ģenerālis Petrs Pavels, kurš oficiāli amatā stājās martā.
NATO pašreizējais mērķis noteic, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP gadā. NATO par šo mērķi vienojās 2014.gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu.
Tomēr tikai dažas no NATO dalībvalstīm reāli ir sasniegušas šo mērķi, lai gan pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā aizsardzības izdevumi daudzās valstīs ir palielināti.