Vairāk nekā puse NATO dalībvalstu kopā ar divām topošajām alianses dalībvalstīm – Somiju un Zviedriju apņēmušās piedalīties jaunā iniciatīvā, kas racionalizētu alianses datu vākšanai procesu kosmosā, vēsta ASV aizsardzības medijs “Defense News”.
Sešpadsmit dalībvalstis kopā ar Somiju un Zviedriju ir parakstījušas nodomu protokolu par dalību Alianses pastāvīgās novērošanas no kosmosa (APSS) pasākumos, kas, tiklīdz tiks ieviesti, ļaus palielināties kosmosā bāzētu sistēmu savāktajam datu apjomam. Tāpat jaunās sadarbības ietvaros NATO spēs daudz ātrāk un efektīvāk apstrādāt savākto informāciju.
Projekta mērķis ir ne tikai balstīties uz jaunākajiem sasniegumiem komerciālā kosmosa jomā, kad runa ir par ģeoizlūkošanas datu vākšanu, bet arī panākt izmaksu ietaupījumus, integrējot vienotā sistēmā kosmosā izvietotās iekārtas, datu vākšanas metodes un citus resursus, kurus jau izmanto alianses dalībvalstis.
Pašreizējie APSS dalībnieki ir Beļģija, Bulgārija, Kanāda, Francija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Spānija, Turcija, Apvienotā Karaliste un ASV, kā arī kandidātvalstis - Somija un Zviedrija.
Nodomu protokols tika parakstīts nesenajā alianses aizsardzības ministru sanāksmē, kas no 14. līdz 15. februārim notika Briselē.
Valstis, kas pievienojušās sadarbības formātam, var izvēlēties dalības veidu šajā struktūrā, piedāvājot vai nu savus kosmosā bāzētus satelītu grupējumus, sniedzot ieguldījumu datu vākšanas un analīzes spējās, vai nodrošinot finansējumu komerciāli iegūtu kosmosa satelītu datu iegādei, saka Vendija Gilmora, NATO ģenerālsekretāra sekretāra palīdze aizsardzības investīciju jautājumos.
Luksemburga sadarbības projektā ir piekritusi ieguldīt 16,5 miljonus eiro, lai uzsāktu APSS. Tā finansēs ekspertu komandas izveidi, lai strādātu pie projekta un sāktu integrēt pašreizējās alianses kosmosa sistēmas un datus.
Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks parakstīts saprašanās memorands par APSS.