Tā vietā, lai Baltijas valstīs izvietotu lielu skaitu pastāvīgi bāzētu ASV karavīru, lielāks uzsvars būtu jāliek uz ātri manevrēt spējīgu vienību izveidi, kas varētu ātri tikt izvietotas jebkurā NATO Austrumu flanga valstī. Tā aizvadītās nedēļas nogalē Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notikušajā NATO Militārās komitejas sēdē atzinuši NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri, vēsta ASV aizsardzības nozares laikraksts “Stars and Stripes”.
Saskaņā ar “Stars and Stripes” publicēto, komandieru ieskatā uzsvars būtu liekams uz augstas mobilitātes vienību izveidi. Šādai iespējai piekrita arī Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martinas Herems.
"Es nedomāju, ka mums šeit, Igaunijā, pastāvīgi vajadzīga brigādes lieluma vienība," viņš sacīja.
Šobrīd NATO meklē risinājumus, kā pastiprināt drošību Austrumu flanga valstīs pēc neizprovocētā un pretlikumīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās šā gada 24.februārī.
NATO Militārās komitejas sanāksmē Tallinā piedalījās arī ASV Bruņoto spēku Apvienoto štābu komitejas priekšnieks ģenerālis Marks Millijs, kurš pēc sanāksmes devās uz Poliju, lai tiktos ar ASV karavīriem, kuri palīdz nogādāt sabiedroto sūtītos ieročus Ukrainas aizstāvjiem.
ASV Bruņoto spēku Apvienoto štābu priekšnieks NATO valstu bruņoto spēku komandierus sanāksmes laikā brīdināja, ka, ņemot vērā nesenās Krievijas neveiksmes karā Ukrainā, iespējamas dažādas neparedzamas Krievijas agresoru rīcības. Tālab ASV karaspēkam būs jābūt modram.
"Karš Krievijai šobrīd neiet pārāk labi, tāpēc mums visiem ir pienākums uzturēt augstu gatavības līmeni un modrību," aģentūrai “Reuters” svētdien sacīja ģenerālis M.Milleijs.
Sanāksmes liakā Igaunijā NATO bruņoto spēku komandieri savu uzmanību vērsa uz NATO centieniem nostiprināt sabiedroto aizsardzību.
“Stars and Stripes” norāda, lai gan pastāvīgo bāzu atbalstītāji saka, ka lielas amerikāņu vienības, piemēram, smagi bruņotās brigādes Austrumeiropā, kalpotu par spēcīgu atturēšanas Krievijai no potenciālas agresijas Polijā un Baltijas valstīs, dažu NATO amatpersonu ieskatā, šai idejai var būt arī negatīvie aspekti.
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Nīderlandes jūras spēku admirālis Robs Bauers, runājot par šo jautājumu, sestdien paziņoja, ka labākais risinājums Austrumu flanga valstu aizsardzībai būtu tāds, kas vienību komandieriem dotu lielāku elastību.
"Piemēram, ja jums ir izvietoti pastāvīgi dislocēti spēki visās valstīs, ienaidnieks vai jūsu pretinieks, vienmēr meklēs, kur ir šo spēku vājā vieta un savu uzbrukumu vērsīs tieši pa to, " sacīja Bauers.
NATO samitā Madridē dalībvalstis vienojās palielināt savu klātbūtni alianses Austrumu flangā.
Savukārt ASV pēc samita paziņoja, ka palielinās uz rotācijas pamata izvietoto spēku klātbūtni Baltijas reģionā, apvienojot bruņutehnikas, aviācijas, pretgaisa aizsardzības un speciālo operāciju spēkus.
Madridē sabiedrotie arī atbalstīja virkni soļu, lai palielinātu NATO ātrās reaģēšanas spēku lielumu, kāpinot to karavīru skaitu no 40 000 līdz 300 000 vīru.
Savukārt Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa aizvadītās nedēļas nogalē tikšanās laikā sacīja, ka viņas vadītā valsts veikusi ievērojamas investīcijas, lai palielinātu munīcijas krājumus, uzlabotu esošās spējas, attīstītu jaunas un modernizētu infrastruktūru, lai uzņemtu sabiedrotos.