Latvijā ieradušies NATO kaujas grupas vienpadsmitās dalībvalsts, Ziemeļmaķedonijas, karavīri

NATO I 05.07.2022
Sargs.lv NATONATO kaujas grupaNBSspēju attīstība
Ziemeļmaķedonijas kontingents
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Es ticu, ka vēl vienas nācijas pievienošanās brigādei ir patiesi fenomenāla – jo vairāk valstu ir vienībā, jo labāka tā kļūst. Lai arī ir cilvēki, kuri saka, ka mazas vienības neko nemaina, tad, nē, maina gan – jūs esat daļa lielas komandas, kamēr zināšanas un kompetence, ko jūs dodat ar savu klātbūtni, padara mūs stiprākus, tā, uzrunājot jaunākās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas dalībvalsts, Ziemeļmaķedinijas karavīrus, sacīja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.

Ziemeļmaķedonijas karavīri Latvijā ieradušies nodaļas sastāvā, un viņi iekļausies Slovēnijas aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem vadā. Tikmēr Ziemeļmaķedonija šodien kļūst par vienpadsmito NATO kaujas grupas dalībvalsti, Sauszemes spēku Mehanizētās kājinieku brigādē esošo valstu skaitu palielinot līdz 14.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, uzrunājot klātesošos atzīmēja – būtiski, ka starptautiskās klātbūtnes palielināšanās Latvijā notiek tikai dažas dienas pēc NATO Madrides samita. Tas Latvijai bija politiski veiksmīgs, jo samitā tik pieņemts, ka nākamajos gados NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, tostarp arī Latvijā esošā, tiks palielināta līdz brigādes līmenim. Tas arī nozīmē ka tiks palielināta starptautisko spēku klātbūtne mūsu valstī, kas notiks līdz ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaita palielināšanos.  

“Sveicu mūsu jaunos ieroču brāļus, Ziemeļmaķedonijas karavīrus, ar ierašanos Latvijā. Mūsu valsts ir NATO un Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, kamēr vien pāris kilometrus uz austrumiem tā robežojas ar agresorvalsti Krieviju, kas joprojām uzbrūk Ukrainai. Krievija joprojām arī neatmet tās impēriskās tradīcijas, līdz ar to mana attieksme ir diezgan vienkārša – ja šī valsts nemainās, nemaina savu attieksmi, kļūstot par civilizētu, tad šī valsts ir jāizslēdz no civilizētās pasaules, līdz tā mainīs savu attieksmi. Mēs netaisāmies padoties nevienam, kurš draud ar savu militāro spēku. Līdz ar to mūsu signāls ir – ja agresors šķērso Latvijas robežu, mēs šausim, un tas ir labākais veids kā atturēt,” sacīja ministrs.

Viņš izteica pateicību katram šeit esošajam kaujas grupas karavīram, vienlaikus lūdzot pieņemt jaunos karavīrus no Ziemeļmaķedijas. “Trenēsimies kopā, padarīsim mūsu aliansi stiprāku, tāpat kā šo reģionu. Izsaku pateicību Latvijas un tās iedzīvotāju vārdā jums visiem par to, ko darāt mūsu labā,” norādīja A. Pabriks.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsvēra –NATO kaujas grupas apņemšanās nodrošināt Latvijas drošību ir tiešām vērienīga. Savukārt veids kā šī vienība strādā, nodrošina karavīru apmācību, lai vienība kopumā uzturētu augstu kaujas gatavību.

“Ziemeļmaķedonijas karavīri, es no jums sagaidu intensīvu vingrināšanos kopā ar šīs lieliskās ģimenes locekļiem. Protams, neiztikt arī bez izaicinājumiem, bet tiem līdzās arī būs gandarījums par gūtajiem panākumiem. Jūs šeit noteikti uzlabosies savu profesionālās spējas, mājās atgriežoties ar būtisku pieredzi, kas gūta šeit no jūsu ieroču brāļiem kaujas grupā,” uzrunājot karavīrus, sacīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Tikmēr Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers norādīja – Ziemeļmaķedonijas karavīru klātbūtne Latvijā, lai arī nodaļas sastāvā, ir būtisks papildinājums vienībai, brigādi palielinot līdz 14 nācijām, un tas rada spēku.  

“Es ticu, ka vēl vienas nācijas pievienošanās brigādei ir patiesi fenomenāla – jo vairāk valstu ir vienībā, jo labāka tā kļūst. Lai arī ir cilvēki, kuri saka, ka mazas vienības neko nemaina, tad, nē, maina gan – jūs esat daļa lielas komandas. Zināšanas un kompetence, ko jūs dodat ar savu klātbūtni, padara mūs stiprākus. Mehanizētajā kājnieku brigādē tagad ir 14 nācijas, un tas ir spēks. Šis jums nebūs viegls uzdevums – mēs sagaidām plašu integrāciju. NATO kaujas grupai Latvijā esot nu jau vairāk nekā piecus gadus, tās dalībvalstis zina, ko nepieciešams paveikt, lai nodrošinātu jūsu veiksmīgu integrāciju vienībā,” uzsvēra pulkvedis S. Gaugers.

Ziemeļmaķedonijas bruņoto spēku pārstāvis Sašo Desdatovskis, uzrunājot klātesošos norādīja – Ziemeļmaķedonijas armija gadiem ir stāvējusi plecu pie pleca ar NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem visapkārt pasaulē, un tagad tā pirmo reizi ir arī Latvijā. Par ko karavīriem ir liels gods.

“Šogad mūsu bruņotie spēki pieņēma jaunu uzdevumu, kas mūsu karavīrus ir atvedis uz Latviju. Ir liels gods turpmākos sešus mēnešus operēt kopā ar jums, esot Slovēnijas kontingenta sastāvā, kļūstot par daļu NATO kaujas grupas. Esam gatavi mācīties no jums, kā arī dalīties savā pieredzē ar jums. Veiksmi visus mums uzdotos uzdevumus ar nepārtrauktu darbu, ciešu apņemšanos, godprātību un vienotu komandas darbu,” viņš teica.

Līdz ar Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veidos vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm – Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ziemeļmaķedonijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam. Jāatzīmē, ka Ziemeļmaķedonoja ir arī jaunākā NATO dalībvalsts, kas Ziemeļatlantijas līguma organizācijai pievienojās 2020. gada 27. martā, kļūstot par alianses 30 dalībvalsti.

Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros tika apstiprināta NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā,  šādi demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamu agresoru. Savukārt jau 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.

Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem šī gada 29. jūnijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.

Saskaņā ar deklarāciju, Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.