ASV Armijas sekretāre Kristīne Vormuta (Christine Wormuth), uzstājoties ASV Kongresa Pārstāvju palātas Apropriāciju komitejas sēdē, aizstāvēja ASV Aizsardzības departamenta Krievijas agresijas atturēšanas programmu, kā arī prognozēja lielāku ASV karavīru skaita nosūtīšanu uz Eiropu pat gadījumā, ja Krievija izbeigtu savu karadarbību pret Ukrainu, ziņo ASV aizsardzības nozares izdevums “Stars and Stripes”.
Sēdes laikā ASV Armijas sekretāre uzsvēra, ka iepriekš ASV virzītā Eiropas Atturēšanas iniciatīva, iespējams, nav spējusi atturējusi Krievijas diktatori Vladimiru Putinu no rīkojuma došanas par pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tomēr šī iniciatīva ļāva ASV Armijai reaģēt uz draudu palielināšanos.
Savulaik ASV šo programmu izveidoja pēc tam, kad 2014. gadā Krievija veica nelikumīgu Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju un tai sekojušu ieņemtās teritorijas aneksiju. Toreiz šāda Krievijas rīcība izsauca satraukumu ASV Eiropas sabiedroto vidū, tostarp Austrumeiropas valstīs. Lai pārliecinātu ASV sabiedrotos par lielvalsts apņēmību pildīt savas drošības garantijas un veicinātu drošības situāciju kontinentā, tika pieņemta attiecīgā programma.
"Ņemot vērā to, cik apņēmības pilns viņš ir [Putins], pat neraugoties uz to, ka viņa iebrukums Ukrainā acīmredzami bija stratēģisko kļūdains, kā rezultātā viņa spēki cieš smagus zaudējumus, es uzskatu, ka ir grūti pateikt, vai šādā veidā viņu bija iespējams atturēt no došanās karagājienā uz Ukrainu. Es domāju, ka viņš vienkārši gribēja to izdarīt,” Pārstāvju palātas Apropriāciju komitejas sēdē, kurā tika lemts par ASV Armijas budžetu sacīja K. Vormuta.
Vienlaikus ASV Armijas sekretāre uzsvēra – pateicoties šai programmai, ASV Armija vairākus gadus ir mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus ieroču un aprīkojuma noliktavu tīklu izveidei Eiropā, ļaujot īstenot gan ātrākas ieroču piegādes karā cietušajai Ukrainai, gan izmantojot šos krājumus karavīru apmācībai.
Tomēr sēdes laikā Republikāņu partijas kongresmenis Harolds Rodžerss pauda bažas par attiecīgās programmas spēju atturēt Krievijas diktatoru Putinu gadījumā, ja viņš nolemtu paplašināt karu ārpus Ukrainas teritorijas. Kongresmenis uzsvēra, ka Krievijas vadonis vairākkārt paudis nostalģiju pēc Padomju Savienības, nožēlojot tās sabrukumu.
Līdz šim ASV Kongress Eiropas atturēšanas iniciatīvā ieguldījis miljardiem ASV dolāru. 2023 finanšu gadam Pentagons šai programmai pieprasa vēl 4,2 miljardus ASV dolāru, kas ir par 360 miljoniem ASV dolāru vairāk nekā šogad atvēlētie līdzekļi.
ASV Armijas sekretāre Kongresa komitejā atzina, ka līdz šim programmā ieguldītā nauda apgūta labi. ASV armija ieguldījusi programmai atvēlētos līdzekļus NATO valstu infrastruktūrā, kā arī kopīgās mācībās, kas demonstrē alianses militāro spēku.
Līdz šim lielākā daļa programmai atvēlēto līdzekļu izlietots ASV karavīru klātbūtnes nodrošināšanai, kas Eiropā izvietoti uz rotācijas pamata. ASV Armija savas bruņotās vienības Austrumeiropā izvieto uz deviņu mēnešu rotācijas termiņu.
Tikmēr republikāņu kongresmenis Stīvs Vomaks (Steve Womack) sēdes gaitā uzdeva jautājumu, vai ASV Armija Krievijas sāktās karadarbības dēļ Ukrainā neplāno lielāku klātbūtni. Uz to ASV Armijas sekretāre norādīja, ka par šo jautājumu vēl ir pāragri runāt. Precīzākas ASV klātbūtnes aprises Eiropā būs redzamas pēc šovasar plānotā NATO samita Madridē. Vienlaikus viņa šādu iespēju neizslēdza.
“Es domāju, ka mēs redzēsim potenciāli vairāk karavīru Eiropā, kas šeit izvietoti uz Rotācijas pamata nekā pirms gada,” pieļāva K. Vormuta.
Tikmēr ASV Armijas štāba priekšnieks ģenerālis Džemiss Makkonvils (James McConville) kongresmeņiem atzina, ka “ASV karavīru tiešai klātbūtnei ir jūtama ietekme.”
Ģenerālis pozitīvi novērtēja iepriekšējos gados notikušās ASV un Ukrainas bruņoto spēku kopīgās militārās mācības, kuras ASV kopā ar Ukrainu aktīvi sāka rīkot pēc tam, kad Krievija 2014. gadā pirmo reizi iebruka Ukrainā. ‘
Reaģējot uz Krievijas agresijas turpināšanos pret Ukrainu un tās vēl plašāku eskalāciju, šogad Pentagons palielinājis ASV karavīru skaitu Eiropā no 80 000 līdz 100 000 karavīru.
Aizvadītajā nedēļā ASV paziņoja par plāniem tuvāko mēnešu laikā sākt nomainīt Eiropā izvietotos 10 700 karavīru ar jaunu personālu.
Saskaņā ar ASV pavēlniecības Eiropā datiem, ASV militārā klātbūtne kontinentā ir lielākā pēdējo divu desmitgažu laikā.