NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šonedēļ gaidāmajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē pārrunās viņa sagatavotos priekšlikumus alianses nākamās desmitgades attīstības plānam, pirmkārt, palielinot izdevumus aizsardzībai un atturēšanai. Tā J. Stoltenbergs paziņoja pirmdien notikušajā virtuālajā preses konferencē, kurā iepazīstināja medijus ar jautājumiem, kādus iecerēts pārrunāt aizsardzības ministru tikšanās laikā.
Viņš atzīmēja, ka šī būs pirmā kopīgā tikšanās, kurā paredzēts nopietns darbs pirms šā gada nogalē Briselē paredzētā NATO valstu vadītāju samita.
“Pirmo reizi šajā aizsardzības ministru sanāksmē man būs iespēja tikties ar jaunā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvjiem. Tāpat mēs noteikti skatīsim piedāvājumus alianses tālākajai attīstības stratēģijai NATO 2030, kā arī tiksimies ar partnervalstu – Zviedrijas un Somijas, kā arī partnerorganizācijas – Eiropas Savienības pārstāvjiem,” sacīja J. Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs atzina, ka gaidāmā aizsardzības ministru sanāksme ir lieliska iespēja pāršķirt jaunu lappusi NATO sabiedroto transatlantiskajā sadarbībā. Tikšanās laikā plānots runāt par drošības situāciju šajā reģionā, kur pēdējo gadu laikā nācies saskarties ar dažādu izaicinājumu pieaugumu.
Pirms ministru tikšanās J. Stoltenbergs ieskicēja vairākus sarunu tematus. Viens no būtiskākajiem – līdzekļu palielinājums aliansē aizsardzības un atturēšanas uzdevumiem.
NATO ģenerālsekretārs atzina, ka tāpat savu prioritāšu vidū piedāvās ieviest daudz skaidrāk izmērāmus nacionālā līmeņa noturības kritērijus. Šādu kritēriju noteikšana, ieviešana un ievērošana palielinās kopējo sabiedroto valstu noturības līmeni. Tāpat šādas sistēmas ieviešana uzliks par pienākumu alianses dalībvalstīm gatavot ikgadēju noturības ziņojumu, kura sadaļas skars gan infrastruktūru, tehnoloģijas un ārvalstu ietekmi atsevišķās kritiski svarīgajās jomās konkrētajā NATO dalībvalstī.
J. Stoltenbergs alianses aizsardzības ministriem piedāvās uzlabot arī savstarpējo politisko lēmumu koordināciju, kas paredzētu lielāku savstarpējo konsultāciju apjomu par dažādām problēmām, kurām ir tieša ietekme uz sabiedroto drošību. “Jau šobrīd ir mehānismi, kā to nodrošināt, tomēr ir nepieciešama politiskā griba, lai šos mehānismus iedarbinātu un ikdienā pielietotu,” piebilda alianses ģenerālsekretārs.
“Tas nozīmē, ka mums ir jāveicina pašiem savs politiskais dialogs un jāuzlabo praktiskā sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai labāk akcentētu mūsu kopīgās vērtības un daudz efektīvāk aizstāvētu savas intereses,” teica J. Stoltenbergs.
Viņš atzīmēja, ka ministru tikšanās laikā piedāvās uzlabot NATO partnervalstu bruņoto spēku apmācību sistēmu, kā arī akcentēs to spēju stiprināšana projektus. “Palīdzēt kaimiņiem preventīvā veidā ir daudz efektīvāk nekā nonākt situācijā, kur jāveic intervence,” viņš atzina.
Tāpat ar aizsardzības ministriem tiks runāts par NATO dalību klimatam draudzīgā politikā, kā arī NATO stratēģisko konceptu, lai stātos pretim izaicinājumiem globālajā vidē.
NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās notiks 17. un 18. februārī.