NATO atbalsta lielāku Eiropas Savienības iesaistīšanos aizsardzības nozares stiprināšanā, tomēr uzsver, ka caur šo procesu nekādā gadījumā nav tikt pieļauta transatlantisko saišu vājināšanās. Šīs saites ir jāstiprina, lai veicinātu drošību Eiropā un ASV, kā arī vairotu NATO lomu globālā mērogā. Tā pēc otrdien notikušās alianses dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Sanāksmes laikā J. Stoltenbers un ģenerālsekretāra pieaicinātā ekspertu grupa ministrus iepazīstināja ar dokumentu “NATO 2030”, kas satur analīzi un rekomendācijas tālākajai alianses attīstībai.
Kā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, šajā dokumentā ietverta stratēģija un piedāvājumi, kā aliansi padarīt daudz piemērotāku nākotnes izaicinājumiem.
Kā atzina J. Stoltenbergs, ekspertu ziņojumā teikts, ka arī nākotnē Eiropai jāsaglabā ciešās transatlantiskās saites ar ASV. Tādējādi arī ziņojumā uzsvērts, ka šīs saites būtu jāstiprina vēl vairāk
NATO ģenerālsekretārs gan piebilda, ka apsveic pēdējā laikā Eiropas Savienībā izskanējušos aicinājumus veltīt lielākus līdzekļus aizsardzībai.
“Ja šāda rīcība attīsta Eiropas Savienības aizsardzību, tas stiprina NATO, jo veicina gan lielāku līdzekļu novirzīšanu valstu aizsardzības vajadzībām gan mazina aizsardzības sektora fragmentāciju Eiropa iekšienē. Tomēr jebkuri centieni vājināt transatlantiskās saites, vājinās ne tikai NATO kā organizāciju, bet arī Eiropu. Eiropas Savienība nevar aizstāt transatlantisko vienotību, tāpat arī jebkuri centieni distancēt Eiropu no ASV galu galā sadalīs pašu Eiropu. Mums tas ir jādara kopā, nevis jāmeklē vienam otra alternatīva,” uzsvēra J. Stoltenbergs.
Kā atzina NATO ģenerālsekretārs, viņš “NATO 2030” tālāk pārrunās ar NATO dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzņēmumiem un citiem aktoriem, lai sagatavotu savus stratēģiskos attīstības piedāvājumus nākamgad gaidāmajam alianses valstu galotņu samitam.
Līdztekus NATO 2030 dalībvalstu ārlietu ministri pārrunāja arī NATO tālākās operācijas nākotni Afganistānā, kurā alianses spēki iegāja pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV.
“ NATO atbalsta Afganistānas miera procesu un tādējādi ir pielāgojusi savus spēkus šim procesam. Kamēr ASV savu spēku daudzumu turpina samazināt, NATO misija turpinās. Ministri skaidri norādīja, ka visi sabiedrotie ir apņēmības pilni turpināt misiju un noskaņoti cīņai pret terorismu,” sacīja J.Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs gan piebilda, ka alianse jau Afganistānas misijas sakarā nākamā gada sākumā piedzīvos pagrieziena punktu – brīdī, kas tiks izvērtēta tālākās iesaistes nepieciešamība.
“Ja mēs paliekam, mēs riskējam ar turpmāku cīņu un vardarbības eskalāciju. Savukārt, ja pametam valsti, mēs riskējam ar to, ka Afganistāna kļūst par patvērumu un sava veida paradīzi starptautiskajiem teroristiem. Tāda ir likme par palikšanu ilgāk šajā valstī, kā arī cena par pārāk ātru spēku aiziešanu. Mums būs jāpieņem visai smagi lēmumi, kad NATO aizsardzības ministri tiksies nākamā gada februārī. Lai ko mēs nolemtu, šis lēmums būs vienots,” atzina ģenerālsekretārs.
Ministru tikšanās laikā pārrunāta arī Krievijas agresīvā rīcība NATO robežu tuvumā. Kā norādīja J. Stoltenbergs, Krievija aizvien turpina pārkāpt un neievērot starptautiskās tiesības, kā arī turpina koncentrēt spēkus un izvietot ieroču sistēmas NATO valstu tiešā tuvumā.
Rietumu un Krievijas attiecību kontekstā skarts arī bruņojuma kontroles jautājums. Ārlietu ministri atbalstījuši tālāku darbu pie visaptverošas kodolieroču izvietošanas kontroles sistēmas izveides.
Viņš arī atzina, ka NATO turpina pielāgot savus atbildes soļus iepretim Krievijas destabilizējošajām darbībām, vienlaikus atstājot dialoga iespējas ar Krieviju.
NATO ārlietu ministru neklātienes tikšanās turpināsies arī trešdien 2. decembrī.