NATO ārlietu ministri pārrunās NATO 2030 projektu, kā arī Krievijas militāros draudus, Ķīnas ietekmes pieaugumu un tālāko NATO operāciju Afganistānā, pirms rītdien gaidāmās attālinātās tikšanās žurnālistus informēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Runājot par sabiedroto operācijas turpināšanu Afganistānā, J. Stoltenberbgs atzina, ka šajā valstī NATO karavīri savu uzdevumu pilda jau nepilnus 20 gadus. Līdz ar NATO iesaisti, attīstījusies ir arī Afganistānas valsts, tādējādi šobrīd ir vēsturiska, tomēr trausla iespēja panākt mieru gadu desmitiem kara plosītajā valstī.
Viņš atzina, ka miera procesa ietvaros arī NATO pārvērtēs savu klātbūtni Afganistānā.
“ASV nesen nolēma vēl vairāk samazināt savu karavīru skaitu šajā valstī. Tomēr NATO apmācības operācija Afganistānā turpinās, turklāt pusi no šīs operācijas nodrošina Eiropas sabiedrotie un Eiropas partnervalstis,” piebilda ģenerālsekretārs.
Viņš atzina, ka neviena no NATO dalībvalstīm nevēlas palikt Afganistānā ilgāk nekā tas ir nepieciešams.
Viņš arī sacīja, ka tikšanās laikā NATO ārlietu ministri plāno pārrunāt Krievijas militāro nostiprināšanos pie NATO valstu robežām.
Pēc ģenerālsekretāra teiktā, NATO ārlietu ministri diskutēs par to kā alianse var reaģēt uz pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti. Tāpat tiks spriests, kā nodrošināt kodolieroču kontroli un nodrošināt ierobežojumus izvietotajām kaujas galviņām, ņemot vērā, ka nākamā gada februārī beidzas termiņš kodolieroču ierobežošanas līgumam “New START”.
Tikšanās laikā plānota arī atsevišķa ministru sesija, kurā tiks spriests par drošības situāciju Melnās jūras reģionā. Šajā sesijā piedalīsies arī Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministri.
NATO ģenerālsekretārs atzina, ka tāpat ārlietu ministri pievērsīsies jautājumam par Ķīnas pieaugošo ietekmi. Šis jautājums tiks pārrunāts ar Klusā okeāna partnervalstu – Austrālijas, Japānas, Jaunzēlandes un Dienvidkorejas pārstāvjiem, kā arī partneriem no Somijas, Zviedrijas un Eiropas komisijas.
Vienlaicīgi viņš norādīja, ka Ķīnas pieaugošā ietekme pasaulē raisa arī drošības izaicinājumus. Jau šobrīd Ķīna veic milzu ieguldījumus jaunu ieroču izstrādē. Tāpat tā iesaistās procesos Arktikā un Āfrikā, ieguldot infrastruktūras attīstībā.
Viņš norādīja, ka lai risinātu šos izaicinājumus NATO partneriem jāturpina aktīvas konsultācijas un sadarbība visās iespējamās jomās. Jāpalielina valstu un sabiedrību noturība pret ārēju ietekmēšanu, kā arī jācenšas aizstāvēt tās vērtības, kādas valdījušas NATO valstīs līdz šim. Tādējādi, stājoties pretim jauniem izaicinājumiem tiks pārrunāts, kā padarīt aliansi vēl spēcīgāku.
Ģenerālsekretārs atzina, ka šā gada sākumā viņš nozīmējis ekspertu grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt stratēģiju NATO pielāgošanai jaunajiem apstākļiem - NATO 2030. Šī ekspertu grupa par saviem secinājumiem informēs ministrus.
Pamatojoties uz NATO ārlietu ministru tikšanās rezultātiem J. Stoltenbergs sagatavos savas rekomendācijas nākamgad gaidāmajam NATO līderu samitam.