3. novembrī Ādažu bāzē notika svinīgā ceremonija, kur NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai pievienojās Islandes civilais eksperts Magnuss Geirs Ejolfsons (Magnus Geir Eyjolfsson), kurš turpmāk strādās ar stratēģiskās komunikācijas jautājumiem.
Svinīgajā ceremonijā Islandes ekspertu sveica NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atgādināja par mazās Islandes lielo lomu Latvijas neatkarības atjaunošanā; lielām valstīm ir politiskā atbildība, taču mazām valstīm ir morālā atbildība. Šī iemesla dēļ Latvija būs mūžam pateicīga Islandes tautai.
Tā kā Islandei nav savu bruņoto spēku M.G. Ejolfsons NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā darbojas kā civilpersona. Islandes eksperts, norādīja, ka pie tā ir jāpierod, taču NATO kaujas grupas dalībvalstu karavīri ir profesionāļi un atsaucīgi, tāpēc tā nebūs problēma. Kaujas grupas ietvaros M.G. Ejolfsons sniegs atbalstu Latvijas un NATO publisko attiecību koordinēšanā.
Islande NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros Latvijā pienesumu sniegs stratēģiskās komunikācijas jomā. Komunikācijas eksperti no Islandes pievienojušies arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām arī Lietuvā un Igaunijā.
M.G. Ejolfsons portālam “Sargs.lv” skaidroja, ka ar Krievijas informatīvā kara metodēm viņš iepazinās jau 2016. līdz 2018. gadam strādājot ar stratēģiskās komunikācijas jautājumiem, kur bija liecinieks Krievijas mēģinājumiem ietekmēt Gruzijas Prezidenta vēlēšanas 2018. gadā.
Islande ir NATO dalībvalsts kopš alianses dibināšanas 1949. gada 4. aprīlī. Islandei nav bruņoto spēku, un tā piedalās NATO operācijās, sniedzot finansiālu ieguldījumu un nodrošinot civilā personāla iesaisti. Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gadā atzina atjaunotās Latvijas neatkarību.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.