Lietuvas aizsardzības budžetam nākamgad vajadzētu pārsniegt NATO pieprasīto divu procentu izdevumu slieksni no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo valsts Aizsardzības ministrija.
Šonedēļ valdība iesniedza 2021. gada budžeta likumprojektu, kurā valsts aizsardzības sistēmai bija paredzēts tāds pats finansējums kā šogad - 1,17 miljardi eiro.
Tādējādi Lietuva savas valsts aizsardzībai tērētu no 2,01 līdz 2,09 procentiem no IKP. 2020. gadā Lietuva bija viena no deviņām NATO valstīm, kas aizsardzībai atvēlēja alianses rekomendēto izdevumu daudzumu.
"Šā brīža ģeopolitiskajā situācijā mums jāturpina Lietuvas armijas modernizācija, kā arī atturēšanas un aizsardzības spēju celšana," tā aģentūrai BNS uzsvēra Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis (Raimundas Karoblis).
Precīzs Lietuvas aizsardzības izdevumu līmenis ir atkarīgs no valsts ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Budžeta projektā fiksētā summa - 1,17 miljardi eiro izrādītos mazāk nekā 2% no IKP vien tad, ja valsts ekonomikas izaugsme būtu krietni straujāka, nekā lēsts pašlaik. Taču maz ticams, ka izaugsmes rādītāji būs tik augsti, lai aizsardzības izdevumu līmenis pret IKP samazinātos zem 2% atzīmes.
"Visi scenāriji atbilst NATO divu procentu sliekšņa prasībām," aģentūrai BNS sacīja aizsardzības ministra padomniece Vita Ramanauskaite.
No vairāk nekā miljarda lielajiem aizsardzības tēriņiem ne vairāk kā 50% tiks tērēti personālsastāva vajadzībām, savukārt ne mazāk kā 20% līdzekļu plānots atvēlēt investīcijām. Nākamgad gaidāmais vērienīgākais Lietuvas aizsardzības nozares pirkums būs sešu ASV helikopteru “Black Hawk” iegāde vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtībā.