Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko NATO virzienā izteiktās apsūdzības par NATO spēku koncentrēšanu pie Baltkrievijas Rietumu robežām nav nekas cits, kā mēģinājums novērst režīma oponentu uzmanību no valsts iekšējām problēmām. Tā pirms Eiropas Savienības aizsardzības ministru tikšanās Berlīnē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka alianse rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Baltkrievijā, jo Baltkrievija ir NATO pierobežas valsts.
J. Stoltenbergs atzina, ka Baltkrievijas varas iestādēm ir jānodrošina gan protestējošo cilvēku vārda brīvības tiesības, gan jāievēro viņu cilvēktiesības, ļaujot mierīgi un bez bailēm paust savu viedokli.
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs pauda stingru atbalstu Baltkrievijas suverenitātei un aicināja kaimiņvalstis necensties izmantot pašreizējo situāciju, lai to pārkāptu.
Komentējot A. Lukašenko apsūdzības par it kā novērojamo NATO spēku savilkšanu Baltkrievijas pierobežā alianses ģenerālsekretārs to noraidīja.
NATO ģenerālsekretārs arī norādīja, ka organizācija uzmanīgi seko līdzi nesenajiem mēģinājumiem Krievijā noslepkavot autoritārā Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas kritiķi Alekseju Navaļniju. Viņš arī apsveica Vācijas rīcību, uzņemot ārstēt A. Navaļniju savā slimnīcā.
Savukārt vaicāts par neformālās Eiropas Savienības aizsardzības ministru tikšanās laikā pārrunājamajiem jautājumiem, J. Stoltenbergs atzina, ka viens no tiem būs veltīts situācijai Afganistānām ,kurā nepieciešamas sākt iekšējā afgāņu dialoga rīkošanu, lai beidzot panāktu mieru gadu desmitiem karā postītajā valstī.
Tāpat NATO plāno turpināt savu līdzdalību vietējo spēku apmācības operācijā Irākā, tādējādi nodrošinot, ka tajā pie varas neatgriežas teroristiskais grupējums “Daesh”.
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs pauda rūpes par saspringto situāciju Austrumu Vidusjūras reģionā, kur atkal saasinājušās Turcijas un Grieķijas attiecības.
Eiropas Savienības aizsardzības ministru neoficiālā tikšanās Berlīnē notiek no 26. līdz 27. augustam. Tajā plānots pārrunātu aktuālos aizsardzības un drošības politikas jautājumus.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos riskus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uz Vāciju nedosies, tādēļ Latvijas pozīciju šajās sanāksmēs ir pilnvarota pārstāvēt Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
Sanāksmi vadīs Augstais pārstāvis ārlietās, drošības un aizsardzības politikā, Eiropas Komisijas viceprezidents Žuzeps Borels Fontejes (Josep Borrell Fontelles).
Eiropas Savienības aizsardzības ministru tikšanās notiek četras reizes gadā - divas formālā un divas neformālā līmenī. Neformālās sanāksmes rīko Eiropas Savienības Padomē prezidējošā valsts, kas no šī gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. janvārim ir Vācija.