NATO ārlietu ministri aizvadīs tikšanos, kurā meklēs risinājumus COVID-19 epidēmijai. Alianse uzsver, ka tā joprojām ir gatava aizstāvēties pret jebkādiem draudiem.
Pirmo reizi NATO 70 gadus garajā vēsturē tikšanās notiks video konferences formātā. Virtuālais formāts izvēlēts ņemot vērā pastāvošos ierobežojumus ceļošanai, kā arī kontaktam cilvēku vidū.
30 valstu lielās alianses ārlietu ministru mērķis ir izstrādāt plānu, kā dalībvalstīm ciešāk sadarboties cīņā ar COVID-19 un atkārtoti uzsvērt NATO spēju reaģētu uz draudiem arī šādas krīzes laikā.
"Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai šī veselības krīze nekļūtu par drošības krīzi," iepriekš uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO jau piegādājis nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu vīrusa vissmagāk skartajām dalībvalstīm - Itālijai un Spānijai, kamēr alianses valstu Bruņotie spēki kopš krīzes sākuma atbalsta centienus apkarot vīrusu valstu iekšienē.
Tomēr sabiedrotie ir pauduši bažas, ka NATO pretinieki varētu izmantot situāciju, lai veiktu naidīgas darbības, kamēr dalībvalstis galvenokārt koncentrējas uz cīņu pret koronavīrusu.
Alianse īpaši mēģina novērst saistībā ar koronavīrusu radīto Krievijas un Ķīnas viltus ziņu izplatību.
Mēģinot samazināt vīrusa izplatīšanās ātrumu NATO atcēla lielāko daļu savu militāro mācību, tomēr J. Stoltenbergs uzsvēra, ka alianses militārā gatavība tiek labi uzturēta. “NATO turpina patrulēt gaisa telpu un alianse turpina aizstāvēt savas robežas. Mēs arī turpinām savu cīņu pret terorismu, jo visi šie draudi pastāv arī epidēmijas laikā,” viņš sacīja, piebilstot, ka pastiprināta Krievijas militārā aktivitāte pierāda, ka NATO dalībvalstīm ir jāpaliek spējīgām sevi aizstāvēt arī vīrusa laikā.
“Pēdējā laikā mēs esam ievērojuši nozīmīgas militāras aktivitātes un jaunas mācības pie NATO robežas Krievijas pusē. Arī Krievijas klātbūtne Ziemeļjūrā ir būtiski pastiprinājusies,” sacīja Stoltenbergs.
Pagājušajā nedēļā Krievija veica liela mēroga mācības, kurās tika iesaistītas divi valsts militārie apgabali, kas ģeogrāfiski atrodas vistuvāk NATO Austrumeiropas dalībvalstīm. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka mācības, kurās tika iesaistītas arī stratēģisko raķešu vienības, bija paredzētas, lai pārbaudītu karaspēka spēju rīkoties jebkādas slimības izplatīšanās laikā.
Lielbritānijas Jūras spēki apgalvoja, ka tās kuģi esot sekojuši līdzi neparasti augstajai Krievijas karakuģu aktivitātei Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā. Savukārt Lietuva ziņoja, ka NATO lidmašīnas piecas reizes esot pārtvērušas Krievijas bruņoto spēku gaisa kuģus.
NATO ārlietu ministri arī plāno pieņemt lēmumus saistībā ar NATO iesaisti Irākā un Afganistānā, vienlaikus uzņemot alianses trīsdesmito dalībvalsti - Ziemeļmaķedoniju, kas NATO oficiāli pievienojās pagājušajā nedēļā.