NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja sabiedrotos turēties pie plāna tērēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radīto spiedienu uz dalībvalstu budžetiem.
Krīzei būs "smagas sekas" uz valdību budžetiem, lai arī pašlaik ir pāragri novērtēt ilgtermiņa sekas, pavēstīja Stoltenbergs.
Tomēr viņš uzsvēra, ka NATO dalībvalstis ir vienojušās palielināt tēriņus aizsardzībai, "jo mēs dzīvojam daudz neskaidrākā, daudz neprognozējamākā pasaulē".
"Tas nav mainījies. Tāpēc es sagaidu, ka sabiedrotie pildīs solījumus vairāk investēt mūsu drošībā," norādīja Stoltenbergs.
Kā teikts ceturtdien publicētajā NATO ikgadējā ziņojumā, pagājušajā gadā divu procentu robežu sasniedza deviņas no 29 NATO dalībvalstīm, bet kopējie izdevumi aizsardzība palielinājās par 4,6%, pieaugot piekto gadu pēc kārtas.
Koronavīrusa pandēmija ir likusi NATO valstīm atcelt dažus manevrus un samazināt citus, ieskaitot plašās mācības "Defender Europe 20", kurās sākotnēji bija plānots iesaistīt 37 000 karavīru.