NATO paziņojusi par kosmosa telpas iekļaušanu alianses darbības sfērā, taču priekšā vēl ievērojams darbs pie tā, kā alianses intereses kosmosā definēt un nosargāt, vēsta aizsardzības nozares ziņu portāls “Defense News”.
Kaut arī tas, kā aliansē izveidot reālas vadlīnijas par apdraudējumu no kosmosa un tā novēršanu, vēl ir neskaidrs, ir svarīgi, ka NATO, kopā ar citām pasaules valstīm, jau laicīgi apstiprinājusi savas intereses un potenciālo ietekmes sfēru ārpus zemeslodes atmosfēras, norāda eksperti.
Arī ASV pretinieki jau sākuši pievērties ietekmei kosmosā. Saskaņā ar 2019. gada ASV Aizsardzības Izlūkošanas aģentūras vērtējumu, “ārzemju valdības sākušas attīstīt militārās spējas, lai apdraudētu pretiniekus, izmantojot kosmosu”. Aģentūra arī apstiprinājusi, ka Ķīna un Krievija jau norādījušas uz spējām tādējādi apdraudēt ASV.
Krievija jau vairāku desmitu gadu garumā strādājusi pie ieročiem, kas spētu to aizsargāt uzbrukumos no kosmosa – valsts amatpersonas apgalvo, ka jau izstrādātas augstāko tehnoloģiju elektroniskās karadarbības spējas, kā arī pret satelītiem vēršami ieroči, kuru palaišana var notikt no zemes, informē “Defense News”. Maskava jau norādījusi, ka, sasniedzot pārākumu visumā, spēs ar panākumiem atvairīt jebkādus uzbrukumus nākotnē.
Arī Ķīna, šķiet, piekrīt šādam apgalvojumam. Pekina jau apstiprinājusi kosmosa pārākumu kā vitāli nepieciešamu moderno militāro stratēģiju. ASV Aizsardzības Izlūkošanas aģentūra norāda, ka Ķīna turpina strādāt pie tā, lai uzlabotu ieročus, kas būtu spējīgi cīnīties pret kosmosa uzbrukumiem, kā arī veic reformas, lai bruņoto spēku operācijās pēc iespējas vairāk iekļautu kiberuzbrukumus, kosmosu un elektronisko karadarbību.
Par laimi, piebilst portāla eksperti, NATO ir uzsākusi darbību arī šajā jomā. 2019. gada jūnijā alianse apstiprināja jaunu kosmosa politiku, ko NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) raksturojis kā apliecinājumu tam, ka NATO paļaujas uz satelītiem arī militāro funkciju nodrošināšanā – piemēram, komunikācijas, izsekošanas, agrīnās brīdināšanas, novērošanas un navigācijas jomās.
Kaut arī tikai pamata stadijā, šādu nostādņu izveide ir ļoti svarīga, uzsver “Defense News”.
Šobrīd ASV ar NATO dalās informācijā, kuru saņem no saviem kosmosa satelītiem. Tomēr pastāv arī potenciāls sadarbībai arī citās jomās, piemēram, satelītu un komunikāciju informācijas kopīga uzglabāšana. Portāls norāda, ka, kaut arī aliansē ir savstarpēja nesaprašanās par kosmosa telpas militarizāciju, tam nevajadzētu apturēt vispārīgas darbības šajā jomā. Piemēram, vispārēja kosmosa noturība (ieskaitot elektromagnētisko spektru), uz kosmosu balstītas komunikācijas, sinhronizēts brīdinājums par apdraudējumu, vadība un kontrole, kā arī novērošana un izpēte. Piemēram, kosmosa sensoru slānis nākotnē varētu būt kritiski svarīgs, lai izsekotu un pārtvertu Krievijas hiperskaņas raķetes – jaunus draudus, pret kuriem pašlaik nav atbilstošas aizsardzības, uzsver “Defense News”.
Turklāt NATO jau no pirmsākumiem varētu veicināt alianses specifisko kosmosa līdzekļu kopīgu attīstību, kas ir pielāgota NATO misijai un pastāvīgi integrēta NATO pavēlniecības struktūrā. Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas apvienotā kosmosa pieredze un infrastruktūra ir salīdzinošas priekšrocības salīdzinājumā ar Krieviju un Ķīnu. Pareizi izmantots, tas NATO spēkiem kosmosa dominēšanas jomā varētu dot ievērojamu pārākumu, norāda eksperti.
Tajā pašā ziņojumā kā reāls piemērs efektīvai kosmosa līdzekļu sakārtošanai ir minēta Katastrofu uzraudzības konstelācijas programma jeb DMC – daudznacionāla satelītnovērošanas programma, ko izmanto katastrofu seku novēršanai. DMC spēju sadalīšana “samazina izmaksas, ļauj dalīties, un tās var modernizēt un paplašināt, lai risinātu radušās problēmas.” Tāds varētu būt arī NATO zvaigznājs, norāda “Defense News”.
Kosmosa oficiāla atzīšana par operatīvo jomu un vienotas kosmosa politikas izveidošana ir NATO solis uz priekšu, norāda eksperti. Tas nepieciešams, lai novērstu gan pašreizējos, gan nākotnes draudus. Taču ir pienācis laiks, ne tikai izstrādāt politiku, bet ķerties pie reāliem darbiem, lai sasniegtu spēju no draudiem aizsargāties.