NATO veiktās militārās mācības Krievijas pierobežā norāda uz alianses gatavību uzsākt liela mēroga militāru konfliktu, medijiem paziņojis Krievijas bruņoto spēku ģenerālis Valērijs Gerasimovs.
Tikšanās laikā ar vairākiem ārzemju militārajiem atašejiem V. Gerasimovs paziņojis, ka NATO aktivitātes paaugstinājušas spriedzi starp aliansi un Krieviju, kā arī izraisījušas drošības situācijas pasliktināšanos valsts pierobežā, vēsta aizsardzības nozares ziņu portāls “MilitaryTimes.com”.
Jautāts, vai Krievija saskata iespējama kara draudus, viņš atbildējis, ka Maskava nesaskata "jebkādus priekšnoteikumus liela mēroga karam", taču piebildis, ka spiediens, ko Rietumi izdara uz Krieviju, var izraisīt "krīzes situācijas", kas var izprovocēt militāru konfliktu.
V. Gerasimovs uzsvēra, ka apmācību scenāriji, kurus Krievijas pierobežā izspēlē NATO, liecina par tās vēlmi karavīrus gatavot liela mēroga militāram konfliktam, norāda “MilitaryTimes.com”.
Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” gan norāda, ka NATO pēc savas būtības nav alianse, kas veidota ar mērķi uzbrukt un uzsākt militārus konfliktus. “Pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā Eiropas valstis saprata, ka tās agresija var izraisīt reālus militārus konfliktus. Alianse mācības rīko tāpēc, lai sagatavotos un spētu aizsargāties iespējama konflikta gadījumā,” piebilst T. Rostoks.
Krievijas un Rietumu savstarpējās attiecības pēc Krimas aneksijas 2014. gadā sasniegušas zemāko punktu kopš Aukstā kara beigām. Maskava jau iepriekš izteikusi bažas par NATO karavīru izvietošanu Baltijā un alianses manevriem valsts rietumu pierobežā.
Arī prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka "nepārtrauktā NATO militārās infrastruktūras izvēršana mūsu robežu virzienā rada satraukumu".