Pabriks: Neskatoties uz viedokļu dažādību, NATO 70. samits vainagojies panākumiem

NATO
Sargs.lv
Image
NATO samits
Foto: NATO.int

Foto pēc NATO samita Londonā. ASV prezidents D. Tramps un NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs (attēlā vidū), Latvijas prezidents Egils Levits - attēlā trešais no kreisās.

NATO samita noslēguma dienā apstiprinātais jaunais aizsardzības plāns Polijai un Baltijas valstīm, Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrikaprāt,  liecina par politisko vienotību starp dalībvalstu  līderiem, ko turpmākajos gados nepieciešams stiprināt.

Kā norādīja A. Pabriks - NATO samita laikā tika aktualizēts arī jautājums par sabiedroto atvēlētajiem līdzekļiem aizsardzībai, kas pēdējo gadu laikā pieauguši par 130 miljardiem dolāru. "Nākotnē iecerēts tos palielināt par vēl 400 miljardiem dolāru. Tādēļ var uzskatīt, ka samits vainagojies panākumiem,” sacīja aizsardzības ministrs.

Pēc samita A. Pabriks arī piedalījās ASV prezidenta Donalda Trampa rīkotajās svētku pusdienās. Prezidents D. Tramps pateicās tām dalībvalstīm, kuras no sava iekšzemes kopprodukta aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2%. Viņš norādīja, ka ASV varētu izstrādāt īpašus divpusējos ekonomiskās labvēlības mehānismus, lai motivētu arī pārējās sabiedrotās valstis sasniegt šo kopīgo mērķi.

NATO, Donalds Tramps

ASV prezidenta D. Trampa rīkotās svētku pusdienas. Piedalās arī aizsardzības ministrs A. Pabriks un Valsts prezidents E. Levits (attēlā - priekšplānā pa labi)

Kā ziņots, no 3. līdz 4. decembrim Londonā notika NATO 70. gadskārtas samits. Šo divu dienu garumā NATO līderi runāja arī par Eiroatlantiskās sadarbības rezultātā paveikto, aktuālajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem un bruņoto spēku kaujas gatavības celšanu, agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas “AWACS” modernizāciju, kodolpolitiku, hibrīdapdraudējumiem un kiberdrošības jautājumiem, kā arī par dalībvalstu atvēlēto finansējumu aizsardzībai.

NATO 1949. gada 4. aprīlī izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis  –  Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle. Šobrīd to veido 29 dalībvalstis.

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros.

Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, Polijā – ASV. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.

Dalies ar šo ziņu