NATO valstu līderi samitā Londonā apstiprinājuši alianses uzlabotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus. Tā pēc dalībvalstu vadītāju sanāksmes noslēguma preses konferencē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Iepriekš šo plānu apstiprināšana tika vērtēta pretrunīgi, jo Turcijas prezidents Ražips Taips Erdoans pirms došanās uz NATO sanāksmi atzina, ka neatbalstīs šos plānus, ja NATO nepiedāvās ceļu, kā vērsties pret bruņotajām kurdu vienībām.
Atbildot uz jautājumu, vai Turcija pieprasījusi lemt arī par kurdu kaujinieku grupu atzīšanu par teroristiskām organizācijām, Stoltenbergs norādīja, ka par to dalībvalstu vadītāju sanāksmē lemts netika. “Vienlaikus mēs esam vienoti pārliecībā, ka visiem ir jācīnās pret terorismu. NATO ir jācīnās pret Islāma valsti un jāturpina mācību misijas Afganistānā un Irākā. Tieši šādi mēs varam vērsties pret terorismu un mēs to darīsim,” sacīja J. Stoltenbergs.
Vienlaikus ģenerālsekretārs atzina, ka aizvien meklē iespēju konstruktīvam dialogam ar Krieviju arī pēc tās aiziešanas no vidējas darbības raķešu izlpatības ierobežošanas līguma. “NATO atbildēs uz Krievijas vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu savstarpēji koordinētā un uz aizsardzību vērstā veidā. Mēs aizvien esam apņēmības pilni virzīties uz ieroču kontroli un atbruņošanos,” viņš teica.
Ģenerālsekretārs arī atzina, ka pēc gadiem ilgas līdzekļu samazināšanas aizsardzībai dalībvalstis sākušas tos palielināt. Šis ir jau piektais gads, kad vērojams šo izdevumu pieaugums. “Dalībvalstis nolēma turpmāk virzīties uz daudz godīgāku aizsardzības izdevumu savstarpējo sadali. Šobrīd Eiropas valstu un Kanādas investīcijas aizsardzībā jau sasniegušas 130 miljardu ASV dolāru atzīmi. Līdz 2024. gadam šis skaitlis sasniegs 400 miljardus ASV dolāru. Tas ir bezprecedenta solis, kas NATO padara stiprāku,” viņš sacīja.
Šis samits arī pierādījis, ka alianse ar pārliecību var skatīties nākotnē, jo tās apņēmība aizstāvēt dalībvalstu drošību ir dzelzī kalta. “Mēs palielinām augstas gatavības spēkus. Šobrīd varu paziņot, ka augstas gatavības spēkos sabiedrotie ir nolēmuši iekļaut 30 bataljonus sauszemes spēku, 30 gaisa eskadriļas, kā arī 30 karakuģus, kas būs pieejami NATO aliansei 30 dienu laikā,” sacīja ģenerālsekretārs.
Viņš arī atzina, ka turpmāk kosmoss tiks uzskatīts par piekto operacioālo vidi alianses valstīm līdztekus sauszemei, jūrai, gaisa un kibertelpām. Tāpat līderi vienojušies pastiprināt telekomunikāciju drošības vidi, tostarp 5G tīklu. “Mēs vienojāmies, ka turpmāk izmantosim tikai drošas un pārbaudītas telekomunikāciju sistēmas,” viņš teica.
Stoltenbergs arī pavēstīja, ka turpmāk NATO līderi nolēmuši vēl strādāt kopā, lai risinātu jautājumu, kā rīkoties, lai turpmāk aizsargātu savu enerģētikas infrastruktūru un nodrošinātos pret tehnoloģiju attīstību, kura līdzi nes arī dažādas iznīcinošas tehnoloģijas. Tāpat tikšot sperti tālākie soļi hibrīddraudu apkarošani.