Attiecības starp NATO un Krieviju būs grūti uzlabot, kamēr tā visiem spēkiem centīsies ietekmēt savu kaimiņvalstu iekšpolitiskos procesus – ekspertu diskusijā “NATO Engages” sacīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Arī Nīderlandes premjers Marks Rite aicināja meklēt veidus sarunām ar Krieviju.
Kanādas premjers diskusijas laikā uzsvēra – ar Krievijas agresīvajām darbībām saskārusies arī Kanāda, konkrētāk – tās karavīri, kuri NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros atrodas Latvijā. Viņus Krievijas puse dažādi centusies iebiedēt.
Tikmēr Nīderlandes premjerministrs M. Rite atzina, ka pilnībā sarunu durvis ar Krieviju aizvērt nevar. “Jābūt vietai dialogam. Tas, ko Krievija dara Krimā un Donbasā, ir nepareizi, taču jāatstāj vieta dialogam. Nebūsim naivi, bez tā neiztikt,” viņš sacīja, piebilstot, ka NATO līguma 5. pants ir pamatakmens, kas satur kopā aliansi. Tomēr mūsdienu pasaulē jādomā arī par jauniem izaicinājumiem – Ķīnas augošo ietekmi, Krievijas neprognozējamajām darbībām un kiberuzbrukumiem.
Vienlaikus M. Rite atzina, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona publiskie paziņojumi par NATO kā organizāciju, kurai iestājusies “smadzeņu nāve”, nav bijis “labākais apzīmējums”. “NATO tomēr ir demokrātisku valstu organizācija. Sliktākais, ko var izdarīt ir nediskutēt par dažādiem attīstības piedāvājumiem,” viņš sacīja.
M. Rites viedoklim piekrita arī Kanādas premjerministrs Dž. Trudo, norādot, ka NATO kā organizācija tik ilgi pastāvējusi, jo jebkurus jautājumus spējusi risināt atklātās diskusijās, spējot pielāgoties dažādiem izaicinājumiem.
Uz jautājumu – kā abas valstis grasās sasniegt vismaz 2% tēriņu līmeni aizsardzības vajadzībām, abu valstu premjeri norādīja, ka tam ir konkrēts plāns.
Kanādas premjerministrs sacīja, ka kopš ievēlēšanas allaž iestājies par investīcijām aizsardzībā. “Mēs pērkam jaunus iznīcinātājus, modernizējam floti, mums ir 600 karavīru liela kaujas grupa Latvijā, tāpat padomnieki Bagdādē Irākā. Tās ir lietas, ko mēs jau darām,” sacīja J. Trudo.
Savukārt M. Rite norādīja, ka Nīderlande sākusi virzīties uz 2% sasniegšanu aizsardzības vajadzībām no IKP. “Mēs virzāmies, lai 2% līmeni aizsardzības izdevumiem sasniegtu 2024. gadā. Šobrīd šāds līmenis sasniegts deviņām alianses dalībvalstīm. Mēs ik gadu palielināsim izdevumus, lai tuvotos šim mērķim,” viņš atzina.